News
Cold Water Swimming and Winter Bathing.
Dive Into the Benefits of Winter Swimming with the Right Accessories. Cold water bathing and winter swimming have become more than just seasonal challenges—they’re a lifestyle embraced by those seeking physical vitality and mental clarity. From boosting circulation to strengthening the immune system, the benefits of plunging into icy waters are as invigorating as the activity itself. But to fully enjoy this transformative experience, having the right equipment is essential. In this article, we’ll explore the health advantages of winter swimming and how neoprene accessories—like gloves, boots, and swim caps—can help you stay comfortable and protected as you take the plunge into the cold. Whether you’re a seasoned winter swimmer or taking your first frosty dip, we’ve got you covered! Winter swimming is an indispensable way how to increase body tolerance to stressors - at one point it becomes a lifestyle. For keeping ourselves in good physical and mental health we all need exercise, to be outside in nature and human contact. And winter swimming ticks all these boxes. Meeting our friends, relatives or like minded “seals” during cold water swimming sessions will definitely make you feel cheerful, in addition to the session itself. In addition to all already all over heard benefits - Cambridge researchers have even found that submerging in cold water could help stave off dementia. But what has to be done to ensure we stay safe while enjoying this activity? Experimenting with neoprene accessories helps - a lot of people say that neoprene gloves and neoprene boots for them have been gamechangers - we personally can add neoprene shorts for those, ehm, truly sensitive parts of our body. Bravado is no place when starting to get acquainted with this activity - whether you need a full wetsuit to get in the water, or just a knitted beanie, as some diehard skinny-dippers prefer, depends on numerous factors, including how used to cold water you are. And never underestimate the winter swimming afterdrop. As you climb out, you may feel too euphoric to notice the evaporating water cooling you further. Once you are dressed, the blood vessels surrounding your skin dilate, letting that cold blood reduce your body temperature even more, which only becomes apparent when you start violently shivering. This is why a good post-cold water swim routine is crucial. Bring a hot drink, wrap up warmly as quickly as possible and have a snack, but avoid warming up in hot water afterwards. This can switch off shivering before your core temperature has recovered and mess with your blood pressure. Our fleece ponchos are great for warming you up and getting dressed. As well as a good pair of neoprene booties will make the walk through snowy and icy paths a delightful stroll. And we have a tip for those that feel on the edge - just get packed, get out of the house and trust us - when you get to the water, there's a pretty good chance that you will get in. Your mind might say no but that's the most satisfying part - to hack the mind. For the convenience for winter swimmers, we have combined all the relative products in one easy-to-use section of the store: https://boardside.lv/en/wetsuits/cold-water-swimming/ At least 10 reasons for cold water bathing and winter swimming. 1. Winter swimming, or cold-water bathing, can boost the immune system by stimulating the production of white blood cells. 2. Regular exposure to cold water has been linked to improved circulation as the body works harder to maintain its core temperature. 3. It can enhance mental health by releasing endorphins, often called “feel-good” hormones, which help reduce stress and anxiety. 4. Cold-water immersion can decrease inflammation and alleviate symptoms of chronic pain or conditions like arthritis. 5. It can improve sleep quality by calming the nervous system and promoting relaxation after exposure to the cold. 6. Winter swimming helps build mental resilience and increases tolerance to stress by pushing individuals out of their comfort zones. 7. The shock of cold water stimulates deep breathing, which increases oxygen intake and helps detoxify the body. 8. Cold exposure may enhance metabolism, supporting weight management and improving energy levels. 9. It can promote healthy skin by tightening pores and improving blood flow to the skin’s surface. 10. Joining a winter swimming group fosters a sense of community, which is beneficial for emotional well-being and social health.
Learn more
How To Wear And Take Off A Chest Zip Wetsuit
There are many benefits of chest zip wetsuits if compared to the traditional back zip wetsuits. Your back feels more flexible and it is easier to paddle and water is not sneaking in as much through the neck. It can be very annoying to duck dive in cold water conditions with a back zip wetsuit. And these are just a few front zip wetsuit benefits to mention. Learn here how to put on and take off a chest zip wetsuit without help like a pro. Maybe at first it will feel uncomfortable but as You master these steps it will take just a moment without even thinking about it. Putting On and Taking Off a Chest Zip Wetsuit is easy if You follow these steps: 1. Reach inside the wetsuit with both arms. 2. Grab around the hips. 3. Get your first leg in. 4. Slip it through the wetsuit. 5. Repeat the process with the other foot. 6. Get the right arm in and bring the excess to the top. 7. Slip in the left arm. 8. Bring the neck on. 11. Now go surf Baltic waves! Session is over and You are tired and no one is around to help You - the poor starving sea creature. So how to take off a chest zip wetsuit yourself? 1. Open zipper and pull neck entry up and over your head. 2. Gently peel 1st layer inside out (there are two of them) of your right shoulder from ear over the shoulder. 3. Repeat with left shoulder and then with remaining layer of right shoulder. Remember always to start with right side, then left, and finish with right. 1-2-3. This is the most important moment to properly take a chest zip wetsuit. 4. Take small steps and ease each shoulder down to get the elbows free. 4. Roll the wetsuit down your torso and lower body towards your ankles. 5. Peel the legs down with your thumbs without standing on your wetsuit. 6. Store it to dry in a shade and get yourself ready for another session. Below is a longer video in Latvian with same step by step instructions how to put on and take off chest zip wetsuit like a pro. And always remember: Best suit is a Wetsuit. Mr. Jack O'neill thought about everything technical for us. We need now just to go out and surf.
Learn more
Coldwater Wetsuit know how in Latvian language
Tev ir apnikusi pasīvā ikdiena un pieriebies skatīties uz slapjdraņķi caur piesvīdušu ofisa logu? Sezonas drūmās krāsas nomāc garastāvokli un vīrusi klauvē pie sliekšņa? Uz Latvijas pauguriem sniegs sūkā un vasara šķiet neaizsniedzama? Droši vien Tu būtu gatavs atdot daudz par kaut vai vienu komfortablu sērfošanas, kaitošanas, vindsērfinga, SUPošanas vai pat veikborda sesiju. Noteikti esi jau izmeklējis silto zemju ceļojumus, bet tas situāciju atrisina, laimīgākajā variantā, tikai uz pāris nedēļām, pēc tam tā pat ir jāsadzīvo ar šķietami skarbajiem apstākļiem Latvijā Šājā rakstā atradīsi detalizētu aprakstu, kā noķert prieku, kad ārā ir pārāk tuvu nullei, bet domas tik un tā velk uz ūdeni. Padomi un ieteikumi, kā sadzīvot ar aukstumu. Apetītes veicināšanai un ieskrējienam viens iedvesmojošs video: "Anything that is worth pursuing is going to require us to suffer, just a little bit," says surf photographer Chris Burkard, as he explains his obsession with the coldest, choppiest, most isolated beaches on earth. With jawdropping photos and stories of places few humans have ever seen — much less surfed — he draws us into his "personal crusade against the mundane. Mums ir Tev viena laba ziņa un otra ne pārāk. Sāksim slikto ziņu. Vasara tiešām ir tik, cik tā ir, un nekas to nav spējīgs izmainīt, kā tikai pacietīga gaidīšana, kad tā atkal būs pienākusi. Pastāv vēl muļķīga cerība par ekstremālu globālo sasilšanu, bet tādā gadījumā, runā, ka pie mums vējš nepūtīšot. Labā ziņa. Nav nekāds noslēpums – regulārs stiprs vējš, baudāmākās vētras un glītākie viļņi mūsu tuvajos krastos ir vēlā rudenī, ziemā un nereti arī agrā pavasarī. Latvijā, kā zināms, galvenais varonis ir DR virzienu vējš – procentuāli valdošais vējš pie Latvijas atklātās jūras krastiem. Ja jūra nav aizsalusi, tad nav svarīgi, kāds ir mēnesis, jo gaisa un ūdens temperatūra pie šāda vēja virziena būs vismaz 5 grādi virs 0. Jā, pat janvārī un februārī! Piemēram, Pēdējo gadu ziemās ūdens sezona pārtrūka tikai apmēram uz mēnesi. Varētu teikt, ka piemērota ūdens sezona kaitošanai, sērfošanai un vindsērfingam Latvijā ir visu cauru gadu. Ziemeļvēju vētra Bolderājā. Ziemeļvējš ir skarbākais izaicinājums, jo tam piemīt spēcīgs atdzesēšanas efekts, neskatoties uz gaisa temperatūru. Aukstā ūdens prieki sastāv no 2 daļām. Tās ir: 50% ir attieksme un 50% atbilstošs inventārs. Ja drebinies un sūdzies jau +15 grādos, aukstie ūdeņi nebūs priekš Tevis. Ja vēlies izbaudīt visu labumu nepārbāztā pludmalē un Tev patīk izaicinājumi, kā, piemēram, neaizbraukt slēpot, bet tā vietā otrā Latvijas galā uzsērfot, tad šis raksts ir Tev. Šeit uzskaitītos paņēmienus, padomus un ieteikumus var pielietot arī maigākos, ne tik ekstremālos apstākļos. Vēl viens fakts, kas Tev varētu likt aizdomāties pareizajā virzienā – ar atbilstošu sagatavošanos un inventāru ķert nesasaluša ūdens priekus, kad temperatūra ir tuvu nullei, ir tikpat komfortabli ķermenim, kā slēpojot vai snovojot normālos ziemas apstākļos. To taču var visi, vai ne? Tad kāpēc gan laist garām Baltijas jūras sniegtos ziemas priekus? Kadrs no gatavošanās doties ķert viļņus Liepājā. Pareizs aprīkojums, sagatavošanās un gribasspēks – iespējams ir viss. No šīs vietas, tālāk praktiski padomi un ieteikumi, kas liek drūmumam atkāpties un skaistajiem aukstā ūdens viļņiem kļūt pieejamākiem. Šis tas varbūt kādam būs jau dzirdēts, btomēr enciklopēdiski iziesim visam cauri soli pa solim, kā arī labprāt papildināsim ar Jūsu ieteikumiem, ja tādi iekritīs info@boardside.lv. – Paēst un izgulēties ir jebkāda veida aukstuma pārvarēšanas neatņemama sastāvdaļa. Ķermeņa spēkam vajag degvielu, lai uzturētu sevi komforta robežās. Ja ķermenim zūd jauda, tas lēnām sāk atslēgt mazāk svarīgās daļas, kā pēdas, pirkstus, degunu utt.. Pirms došanās ūdenī labāk uzņemt nevis šķidru pārtiku, kas aizņem daudz vietas, bet jaudīgu un enerģijas bagātu. Vēlams ar ne pārāk daudz ūdeni sastāvā, kā salātus utt.. Kāpēc? Jo nākot virsū aukstumam, ķermeņa pirmā aizsargreakcija ir atūdeņošanās, lai nebūtu jāpatērē enerģija lieko šķidrumu sildīšanai. Kā arī, ja gribēsies uz “krūmiem”, vilkt nost hidru šādā laikā tiešām nav ne patīkami ne ērti. Sportistu iecienītos ikdienas ūdens litru normas tempsim pēc sesijas. Tāpat nav ieteicams ēst pārāk smagu pārtiku. Lai arī tā ir enerģijas bagāta, ķermenim vajag vairāk laika, lai to sagremotu un pārstrādātu. Vislabākais ēdiens ir saknes – daudz enerģijas un viegli sagremojamas. Labs boosteris pirms došanās ūdenī, vai pauzes brīdī ir arī šokolāde, bet ar to pārāk nepārspīlē, jo var slāpt no cukura pārdozēšanas. Ir ēdieni, kas dod īsu efektu, šķiet tādi ir visi našķi un saldumi, un ir ēdieni, kas vēderā vienmērīgi un lēnām sadeg, sniedzot patstāvīgu enerģijas padevi ilgākā laika garumā. Neesam dietalogi, bet esam pamanījuši ka makaroni un baltie rīsi ir tiešām efektīva barība, ja ūdenī jāpavada vairākas stundas. – Palīdz, ja ķermeni iepriekš uzsilda ar karstu dzērienu nelielos daudzumos, vai kārtīgi uzkarsētu autosalonu. Visticamāk, vairums aktīvistu Latvijā uz pludmali startē no mašīnas, nevis mājas sliekšņa. Ja mājās uzvelk hidrotērpu līdz pusei, sanāk stipri mazāk dzesēties stāvvietā pirms sesijas. Ja vari hidrā startēt no pirts – vispār ekskluzīvi. Pēc labas ziemas sezonas sesijas, aptākļos, kas citkārt šķiet neiespējami, radušos prieku sirdī noslēpt ir grūti. – Arī sagatavojot inventāru, būtiski ir pašam nenosalt , nedz arī ļaut nosalt rokām vai sejai. Lai atgūtu zaudēto siltumu, vajadzēs labu laiku un enerģiju – tādas rezerves mums, protams, nav – visu spēku gribam atdot sportošnai. – Mīnus 5 grādi veselam ķermenim ir viegli paciešama temperatūra . Galvenais saldētājs ekstremitātēm – kājām, pirkstiem un sejai – ir ūdens, kas iesūcas ādas virskārtā, atverot tporas un piebriedinot tās, tādā veidā ļaujot aukstumam vairāk iekost un tikt mums klāt. Ūdens uzsūkšanos ādā var aizkavēt ar kaut ko treknu – labākajā gadījumā roņa taukiem, ieziežot tod aizsargājamās vietas – galva, kakls, pirksti utt. Tauki atgrūdīs ūdeni un veidos tādu kā aizsargkārtu. Labi, labi... visdrīzāk, ar roņa taukiem dzīvē būs saskāries retais no mums, bet līdzīgu funkciju pildīs arī biezāki krēmi, galvenais lai nav ūdens sastāvā. Efektīvi ir roku un kāju krēmi sausai ādai. Jo treknāks, jo labāk un nevajadzētu kautrēties ar uzklātās kārtas biezumu. Pārbaudīti un atzīti par labiem esam ir “Noitrogena” roku krēms un Vazelīns. – Pirkstu gali mums ir vieni no mazāk apsildītākajām ķermeņu daļām, jo tur nav lielu asinsvadu. Uzziestais krēms ātri noberzīsies un nomazgāsies nost. Tāpēc, kad sāk salt pirksti, ieteicams nākamais padoms, kas darbojas vienmēr: Ja kāju un roku pirkstos sāk just nepanesamu aukstumu, jāatgriežas krastā, jānoliek inventārs malā un ar berzēšanu jāatjauno asinsrite nosalušajās daļās. Vēlams nesildīt ar kādu papildu siltumu, bet tieši izmantot berzēšanu. Asinsritei atjaunojoties, var būt nedaudz sāpīgi. Pēc šīs procedūras ķermenis ieslēdz tādu kā izturīgo režīmu šīm daļām. Pēc tam var pat vilkt plānākus cimdiņus. Pirksti ir atgriezušies pie dzīvības un palikuši 2x mazsalīgāki. Nezinām, kāpēc tā, bet šis tiešām darbojas, tāpēc neslinko un necieties – kad sāk salt “gali”, izlien uz brīdi krastā atgūt nosalušās vietas. Tiesa, nemuļļājies un nepīpē pārāk ilgi, tas atdzesēs un apstādinās apkuri pārējā ķermenī un to jau atgūt vairs nav tik viegli. Pīpēšana, čatošana un pozēšana pludmalē, lai paliek vasarai. Interesants apraksts par dažādu ķermeņdaļu sasildīšanas tehnikām: http://outdoors.stackexchange.com/questions/3839/how-to-warm-up-your-cold-toes-and-fingers Ziemas vilņu sezona Ziemeļmolā. Arī salīgākām meitenēm ar atbilstošu hidrotērpu šī izklaide ir pieejama un spēj sagādāt prieku. – Protams, aukstos apstākļos neiztikt bez kārtīga hidrotērpa . Lielāka nozīme ir nevis tam, cik dārgs ir hidrotērps, bet gan cik jauns. Dzīvē ir pierādījies, ka siltākā un ērtākā hidra vienmēr ir jaunākā hidra. Protams, mēs šoreiz nerunājam par "aukstumu" Kanāriju salās, bet par 5/4 un 6/4 mm biezajiem neoprēna hidrotērpiem. Kā pirmo izcelsim visu silto hidru karali O'Neill PsychoTech 6/4+ ar kopīgo kapuci , jaunāko radinieku O'Neill Mutant Legend 5/4 mm ar noņemamu kapuci , kā arī saprātīgo, bet ne mazāk efektīvo O'Neill Epic 6/5/4 mm ar kopīgo kapuci . Neskaitot kvalitatīvu un biezu neoprēnu, tās ir arī hidras, kurām cepure ir klāt pie pārējā tērpa, tādejādi veidojot noslēgtu kostīmu. Protams, savu funkciju pilda arī citi līdzīga biezuma modeļi bez pievienotajām kapucēm, bet tici mums - aukstā laikā Tu gribi, lai kapuce ir klāt pie hidrotērpa. Protams, hidrotērpam pirms sesijas vajadzētu būt sausam. Nekas nav mokošāk, kā slapja hidra pirms iešanas ūdenī. Sērfošanai, vindsērfingam, kaitošanai un līdzīgiem vajadzētu izvairīties no niršanas hidrotērpiem. Lai arī tie ir ļoti silti, tie ir arī ļoti stīvi. Tie nav domāti asām un straujām kustībām lielā amplitūdā. Zem ūdens visas kustības notiek salīdzinoši lll-ēēē-nnn-āāā-mmm... Ideālajam hidrotērpam nevajadzētu būt par lielu. Katra pie ķermeņa nepieguļošā neoprēna daļa, atdziest un, saskaroties ar ķermeni, atņem tam siltumu. Atgādināsim, ka neoprēna materiāls mūs silda, uzsūcot un iesprostojot sevī ūdeni, kas vairs necirkulē prom. To mēs uzsildām ar savu ķermeņa siltumu un tālāk tas kalpo kā papildus āda – aizsargkārta pret ārējo ūdeni. Šeit der izcelt modernāko tehnoloģiju neoprēna materiālu – O’Neill Technobutter neoprēnu. Šis materiāls ir ūdeni atgrūdošs. Tajā uzsūcas daudz mazāk ūdens un ir daudz vairāk brīvu, ar gaisu pildītu burbulīšu pašā materiālā. Kā zināms, gaiss ir viens no labākajiem termoizolātoriem. Tāpat labiem hidrotērpiem iekšpusē vairs neatradīsiet biezu vilnu, bet gan pēc sajūtas daudz kosmiskāku un vieglāku termoslāņa kārtu. Vilna mūsdienās, lai ar nav zaudējusi savu siltumefektivitāti, ir smaga, bieza un tai patīk uzsūkt ūdeni. Sanāk tāda sentēvu metode pret aukstumu, kad nebija citu variantu. Kosmonauti arī tak nevelk vilnas džemperus. Ziemas sērfošana Liepājā. Ziemeļmols. Palmu līcis. Karosta. Sausie hidrotērpi. Jā, ir tāda nedaudz novecojusi tehnoloģija, ar kuras palīdzību var dzīvoties pa aukstu ūdeni. Tas darbojas kā brīvs, pilnībā noslēgts kostīms, kam ūdens netiek garām un nesūcas cauri. Zem tā var vilkt kaut uzvalku. Tiesa, nevajadzētu likt lielas cerības uz iespēju ērti kustēties. Jaunāko neoprēna materiālu hidrotērpi ir daudz ērtāki un efektīvāki. Lai vecie labie sausiņi paliek glābēju brigādēm un citām nodarbēm, bet ne ūdenssportam. Sausais tērps ir arī salīdzinoši viegli uzplēšams un, piesmeļoties ar ūdeni, tas velk kā enkurs pie zemes. Iegrimstot ūdenī ar šādu tērpu, aukstums zogas cauri daudz ātrākkā neoprēnam. Ausais tērps ļoti apgrūtina kustības, kad apkārt iedarbojas ūdens spiediens. Avārijas gadījumā peldēt ar tādu uz krastu vienus pārsimts metrus ir teju neiespējami. Pussausais tērps – termins, kas dzīvo cilvēku mēlēs vēl no vecajiem laikiem, ar ko apzīmēja biezus, gludas virskārtas neoprēna hidrotērpus. Tie bija no smaga, neelastīga un trausla neoprēna, varētu teikt - no iepriekšējās paaudzes neoprēna. Mūsdienās, aktīvajos ūdenssporta veidos šī neoprēna suga ir praktiski jau izzudusi, tā pat kā sausie tērpi. Ūdens nav ienaidnieks, ir vienkārši jāmāk to izmantot savā labā Atkarībā no dzīvošanās ilguma pa ūdeni, jebkuram biezam hidrotērpam, uzvelkot apakšā kokvilnas t-kreklu, pēc sesijas tas būs daļēji sauss. Mēs gan to darīt neiesakām, jo tas nav efektīvi un ir neērti. Šim nolūkam ir domāta hidrotērpu termoveļa, par kuru runāsim nākamajā rindkopā. – Katram kārtīgam hidrotērpu ražotājam piedāvājumā būs arī atbilstoša termoveļa , kas ir domāta speciāli vilkšanai zem hidrotērpa . Tā nav ne no neoprēna, ne likras auduma, bet gan blīva, bet ne bieza vai stīva, yo yo, ūdeni atgrūdoša flīša materiāla, kas darbojas kā efektīva aizsargkārta pret vēju un aukstumu. Samirkšana šīm veļām nemazina efektivitāti. Vispareizāk ir izvēlēties šo termo veļu pieguļošu - pat nedaudz par mazu, lai netraucētu un neveidotos krunkas zem hidrotērpa. Nekādā gadījumā apakšā vai pa virsu siltajam hidrotērpam neiesakām vilkt kādu vasaras hidrotērpu vai likru. Likra pēc būtības ir dzesējošs audums, kas aizsargā no apdegšanas un ķermeņa pārkaršanas spēcīgā saulē. Vēl viens hidrotērps apakšā vai augšā pamatīgi ierobežos kustības brīvību un sajūta būs tiešām SMAGA. Atsevišķi ražotāji piedāvā arī dažāda veida un materiālu vējjakas vilkšanai pār hidrotērpiem . Tām nereti ir arī caurums trapecāķim. Šīs jakas nav piemērotas sērfošanai, jo ūdenī iegrimstot apgrūtina kustības līdzīgi kā sausais hidrotērps. Ilustratīvs aprīkojuma attēls, kāds izskatās labs aukstā ūdens prieka gūšanas komplekts. Jaka nav domāta sērfošanai un peldēšanai, bet kaitbordam, vindsērfingam un SUP. – Cimdi . Visērtākie vienmēr būs paši plānākie iespējamie cimdi, kas ir uz siltuma un komforta robežas. Jebkādi cimdi pēc būtības traucē ieķerties pūķa stūrē, buras bomī, kā arī noturēt sērfa dēli vai SUP airi. Cimdu papildus biezuma radītās pretestības dēļ, rokas arī ātrāk nogurst. Pretēji hidrotērpam, cimdus vajadzētu izvēlēties nedaudz brīvus, bet ne tādus, kad smeļas litriem ūdens iekšā. Cimdi, kuriem ir 1cm brīvi gali, būs daudz siltāki, kā cieši pieguļoši cimdi, kas nospiež asinsriti. Vissiltākie, protams, ir dūraiņi, bet ar tiem ir ļoti ierobežota rīcībspēja. Tos vajadzētu izvēlēties pašā, pašā aukstākajā reizē. Mūsu cimdu rekomendācija, kad temperatūra tuvu 0 ir O'Neill 5mm Lobster neoprēna cimdi Vēsā, bet ne stindzinoši aukstā laikā, par neoprēna materiāla cimdiem ērtāki būs zamšādas cimdi. Jā, zamšāda arī uztur siltumu, kā arī ir daudz izturīgāks materiāls par neoprēnu. Kad maita - kniebējs sāk ķerties pirkstu galos, pirms skriet un vilkt biezākus cimdus vai pārtraukt sesiju vispār, iesakām iziet cauri atsildīšanas procesam, kurš ir aprakstīts vairākas rindkopas augstāk. Tāpat, sajūtot aukstumu, pārvarēt to un atjaunot asinsriti palīdz apļveida roku vicināšana. Pēc pāris apļiem uzreiz varēsi just, kā atgriežas asinsrite un siltums. – Zābaki . Ar tiem ir līdzīgi kā ar cimdiem, tomēr nevajadzētu aizrauties ar pārmērīgu lielumu. Pārāk liela liekā ūdens uzkrāšanās tajos var būt tiešām kaitinoša. Aukstuma/siltuma daudzumu gan tas nemainīs. Ja pirksti nebūs iespiesti purngalos, tie būs daudz izturīgāki pret salšanu. Der atcerēties – ja pārmērīgi sāk salt ekstremitātes, iespējams, ķermenis vairs netiek galā ar rumpja sasildīšanu – tas sāk atslēgt mazāk svarīgās ekstremitātes, lai saglabātu ķermeņa centra ilgāku funkcionētspēju. Ar labiem 6mm neoprēna zābakiem pa ūdeni bez bēdas var staigāt arī mīnus grādos. Ja nav slinkums, zābaku stumbeņus var notīt ar makgaivereni, tikai tad paliek jautājums, kur aiztecēs tas ūdens, kas teorētiski var iekļūt pa sejas daļu vai kādu caurumu, ja hidra nav jauna. Tā pa kā zem hidrotērpa velk termoveļu, tā neoprēna zābakos var ievilkt neoprēna zeķi. Agrā pavasara SUP dēļu sesija Gaujas upē. – Cepure . Lai gan saka, ka caur galvu ķermenis zaudē ap 70% siltuma, pilnībā pietiek ar 3mm neoprēna cepuri ar ciešu kaklu – galva ir izturīg. Aukstākajā laikā priekšrocības būs cepurēm ar papildu oderes kārtu ap kaklu, vai vēl labākā gadījumā, tādām, kas ir kopā ar hidrotērpu kā viens kostīms. Ja aiz kakla garām sūcas stindzinošs ūdens, sajūta ir tiešam nepatīkama – gluži kā pati kaulainā žmiegtu krāgā. – Ja plānā dzīvoties pa pludmali krastā, efektīvs papildlīdzeklis ir neoprēna mētelis. Tiesa, ja ķermenis ir nosalis un hidra slapja, tas neatgriezīs siltumu. Uzvelkot mēteli, visticamāk, pavadīsi kādu laiku salīdzinoši pasīvi, savukārt tas neļaus ķermenim ražot pietiekami daudz siltuma ar kuru uzturēt komfortu jau slapjajā hidrā. Pašai sportošanai kā tādai, šie mēteļi nav piemēroti. Lielupes pali Jelgavas apkārtnē. Tā bija neaizmirstama iespēja noķert teju neiedomājamas sajūtas, uzkaitojot vietās, kur ikdienā pārvietojas traktori un ganās govis. Tas būtu viss no pirmajiem padomiem un ieteikumiem. Ievērojot visus šos punktus, var arī -10 grādos komfortabli uzsportot pa ūdeni pat vairāku stundu garumā. Ko darīt ar apledojumu, kas veidojas uz inventāra un visa pārējā? Iespējams, jāņem līdzi lodlampa ;)! Auksts ūdens, lai arī mūsdienu materiāliem ir viegli pārvarams, tomēr neietilpst cilvēka ķermeņa komforta zonā. Ja kaut kas noiet greizi, nav daudz iespēju ilgi uzturēt dzīvību. Nevajadzētu aizmirst, ka gatavojamies izklaidēties cilvēka ķermenim citādi ļoti ekstremālos apstākļos , tāpēc rūpēsimies par drošību ar dubultvērību. Aukstā laikā draugi ir 3x vērtīgāki, tomēr nevajadzētu būt egoistam un rēķināties ar palīdzību no malas. Īsts džedajs pats tiek galā ar savām lietām. Ar to mēs domājam, ka ir nevis jācīnās vienam, bet nevajadzētu līst dziļāk ūdenī kā, kaut vai sajūtu līmenī, vari pievārēt patstāvīgi, ja notiek kāda avārijas situācija. Ragaciems. Pirmā sezonas sniega vētra ar Ziemeļu virziena vējiem. Vienmēr der atcerēties – inventārs nav vērtība par kuru cīnīties, vai uzņemties papildus risku aukstā laikā. Nonākot pie riska situācijas ir jābūt gatavam to ziedot. Tomēr der arī ņemt vērā – pūķis, vindsērfings, vilņu dēlis utt. ir lieliski peldlīdzekļi. Atsevišķos gadījumos tie var būt noderīgi izdzīvošanai. Katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi un bez panikas. Pārāk par šo tēmu neizplūdīsim, varbūt kādā citā reizē. Kā inventāru izmantot glābšnas vajadzībām var atrast, piemēram, šajos linkos: https://www.google.com/search?q=kiteboarding+survivalguide&ie=utf-8&oe=utf-8#q=kiteboarding+self+rescue http://www.surfers-survival-guide.com/ Eksistē arī visāda veida signālpadošanas ierīces , tomēr līdz šim nav sanācis saskārties pašam ar tādu, kas nebūtu pārāk sarežģīta un netraucējoša ikdienas sportošanai. Ja padomā ir iegādāties kādu no šādām ierīcēm, ieteiktu kārtīgi pārbaudīt, kā notiek to piereģistrēšana, sertifikācija un kā tas viss darbojas dzīvē. Par GPS glābšanās signālpadevējierīci uz kādu staciju, šobrīd efektīvāka šķiet metode, kad kaut kur ir piestiprināts izsekošanas raidītājs. Gabals arī nenokritīs, ja kaut kur pie hidrotērpa turēsi klāt kādu atstarojošu elementu, kaut tādu pašu, kā izmanto kājām gājēji ceļu satiksmē. Neliela diodes lampiņa ar koncentrētu staru arī var būt efektīvs glābšanās rīks. Daži noderīgi linki par gadžetu tēmu: https://trace.me/ http://www.easyais.com/ Visi šie uzskaitītie paņēmieni, padomi un ieteikumi, protams, noder arī ātrākai sezonas atsākšanai pavasarī. Auksto apstākļu pārvarēšana ūdenī ir nedaudz sarežģītāka kā gribētos, bet katra šāda “nelaikā” noķerta sesija ir kā diena pie dzīves sajūtas un gandarījuma ziņā. Sajūtas. Mirkļi. Dzīves garša pa īstam. Priekā! Raksta autors Dāvis Drande.
Learn more
Kicker drawings for kiteboarding
Floating and standing kicker drawings and material calculations for kiteboarding. For moving waters. Tested in real life. Kikera rasējumi un bildes pūķošanai – aprēķināti materiāli līdz pēdajam sīkumam. Pārbaudītas konstrukcijas praksē. Kaitpanku mantojums! Nu ko tur daudz! Ūdens un vējš jau sauc, tāpēc uzreiz pie lietas par stāvošo kikeri. Kā būvēt: 1. Saskrūvējam pamatkokus vienam sānam – slīpuma leņķi veidojošos un kājas. 2. Vadoties pēc saskrūvētā sāna, uzzīmējam finierim slaidu liektu līniju, kas piedos kikerim izliekumu. Izzāģējam divus vienādus gabalus. 3. Nokrāsojam finieri lai žūst. 4. Pēc pirmā sāna parauga saskrūvējam otru sānu, tikai šoreiz spoguļskatā. 5. Pieceļam abus sānus stāvus un skrūvējam tālāk kopā un nostiprinām slodzi nesošos mezglus. 6. Vienā brīdī, kad nav vairs ko darīt, ņemam finierus un skrūvējam klāt pie sāniem. 7. Sagatavojam finiera iekšmalas un skrūvējam šķērskokus, uz kuriem vēlāk nāks virsū zaļās trubas. 8. Izdomājam kaut kādus smagumus un kādā veidā viņus nostiprināt pie kikera vieglā gala, lai, ūdens līmenim pamainoties, tas nesāktu peldēt. 9. Saurbjam zaļajām trubām pirmai kārtai caurumus ar 10 mm urbi. 10. Nogāžam kikeri uz sāniem un nelielā slīpumā sākam skrūvēt klāt zaļās trubas. Vēlams to darīt vismaz divatā. Trubas skrūvējam tā, lai lielie 10 mm caurumi būtu nedaudz ieslīpi un netraucētu pāri braukšanas slīdamībai. 11. Izdomājam kikerim skanīgu vārdu. 12. Izdekorējam kikeri ar smukiem zīmējumiem. 13. Aiziet ūdenī. Nedaudz par tehniku un drošību: Dēlim, protams, pirms tam noskrūvējam spuras. Vēlams kājsaišu un padu vietā zābakus. Iekarot kikeri zābakos ir krietni vienkāršāk un stabilāk. Kikeri ūdenī liekam aptuveni 30 grādu leņķī pa vējam. Pavisam precīzi nav nepieciešams, jo virsma tam ir plata un braucējs var atļauties piekoriģēt savu uzbraukšanas leņķi atbilstoši vējam. Uz kikeri braucam ar atāķim labi saregulētu pūķi. Savlaicīgi kārtīgi ieskrienamies. Pūķi turam pēc iespējas zemāk. Kādus 30 metrus pirms kikera varam griezt lejā nedaudz pa vējam un āķēties vaļā. Visu laiku pūķi stūrējam pēc iespējas zemu. Uz kikera uzbraucam ar nedaudz saliektām kājām un pilnīgi plakanisku dēli, pavisam nedaudz atgāžoties uz pakaļējās kājas, bet necenšoties kantēt pret pūķi. Stūrē neturamies un braucam tā kā ziemā ar snovbordu uz tramplīna, nevis kantējot, kā ierasts ar kaitbordu. Ja esam uzņēmuši pieteikamu ātrumu, pūķis nekur nepaliks un lidos pats līdz. Katrs mazākais kantēšanas mēģinājums, saskaroties ar kikera virsmu, tiks sodīts ar pamatīgu bieti, jo virsma ir slidena un dēlis momentāli izslīdēs no kāju apakšas. Pirmajās reizēs varam braukt nedaudz lēnāk, lai iepazītos ar kikera cieto virsmu un tās slīdamību. Varam to darīt arī ieāķī, ja tas liek justies pārliecinātākam. Tas gan neatiecās vēlāk uz triku izpildīšanu, un ir piedodams tikai sākumā iepazīšanās nolūkos. Pēc izlekšanas no kikera, visu darām tā, kā ar snovbordu un nekādā gadījumā nemēģinām stūrēt pūķi zenītā. No šīs izpariktes lec tikai ar ātrumu pārvarot tādā veidā gravitāciju, visa veida piepalīdzēšana ar pūķi ir nevietā. Sēdinot neaizmirstam ietupties kājās. Tikai pēc nosēdiena ieāķējamies un atgāžamies uz papēžu malas, lai nostieptu striķus un atsāktu vadīt pūķi. Ar katru braucienu kāpinām uzbraukšanas ātrumu un, pamazām pierodot, sākam meklēt iespējas uzgriezt kādu pirmo rotāciju vai paķert kādu grebu. Braucot uz kikeri vēlams nepārdomāt, jo virsma ir plata un var nesanākt pamukt malā. Labāk pāršļūkt vai pārbraukt pāri izamortizējot izmetienu, nekā pārdomājot, zaudēt stabilitāti un aizķert kikeri ar kautko citu nevis dēli. Meistarībai kāpjot, ir vērts censties pagriešanos lejā pa vējam un izāķēšanos novilcināt gandrīz līdz pēdējam brīdim. Tādā veidā var pietaupīt lielu devu uzņemtā ātruma jaudīgākam lecienam. Drošības līšu ir ieteicams atkabināt no pašas drošības, ja ar tādu ir aprīkots pūķis(piemēram doeble depower, 5 elements, O’Shit utt), un likt klāt pa taisno pie cāļcilpas(suecide). Tādā veidā, krītot, pūķis saglabās nelielu vilkmi, izlīdinot horizontāli tava kritiena triecienu un samazinot ūdenī ieurbšanās spēku, Nebūs arī jākavē draugiem laiks ar loriņu tīšanu un pīšanu kikera nosēdiena vietā. Veselīgāk pašam un visiem vairāk lekšanas prieki. Pietam šādā veidā stiprinot, pūķis lielākoties nevis nokrīt un izklājas ūdenī, bet pacietīgi gaida pie udens loga malā jau gatavs atkārtotam startam. Neaizmirstiet rūpēties par savu drošību. Katrs pats izvērtējiet vai esat sasnieguši pietiekamu kaitošanas meistarību lai šturmētu smagus nekustīgus objektus. Ieteicams lietot triecienvesti un ķiveri. Kikeris ir visvienkāršākā parka kaitošanas konstrukcija, kas ir pa spēkam praktiski jebkuram vidēja līmeņa braucējam, kam ir minimāla pieredze atāķī. Kikeris derēs arī veikbordam un gan jau kaijas un pīles arī to novērtēs. Vēlam veiksmi jaunu zenītu apgūšanā. Emocijām un patīkamām sajūtām pilna kaitošna garantēta. p.s. Raksta ieteikumi ir tikai padomi, kas gūti no sakrātās pieredzes. Katram ir tiesības improvizēt pēc saviem uzskatiem. Galvenais lai ir kaitot prieks.
Learn more
Latvijas kaitbords. Vēja mednieka Bībele.
Latvijas kaitbords – vēja mednieka Bībele. Tīri tehniski kaitbords un kaitsērfings ir relatīvi jauns, bet ar strauji augošu popularitāti aizraujošs sporta – atpūtas veids , kura pamatā ir braukšana pa ūdeni, sniegu vai sauszemi, izmantojot vēja spēku. Kaitojot var vienkārši baudīt braucienu, gan arī izpildīt dažādus akrobātiskus trikus. Latvijā kopumā varētu būt aptuveni 2000 kaitotāji, kuri labi satiek savā starpā, kaut vai tā iemesla dēļ, ka kaitot vienatnē nav ieteicams, un pacelt un nolaist pūķi ar drauga palīdzību ir daudz ērtāk. Ir novērots, ka kaitbords un vēja medīšana izraisa atkarību, tādēļ diena sākas ar vēja prognozes precizēšanu https://www.windguru.cz/ https://www.windfinder.com/ Latvijā vējš ir salīdzinoši nepastāvīgs un pūš visos iespējamos virzienos, neatkarīgi no sezonas. Rietumu krastā (Kolka – Liepāja) vējš uzturas biežāk nekā Rīgas līcī. Latvijas kaitbords ir saistīts ar vēja un labu apstākļu medīšanu, labi apstākļi ir nepastāvīgi un katram vējam un prognozei ir savas favorīta pludmales. Kaitojamie vēji ir no 6 -20 m/s, bet iesācējam vēlams pieturēties pie 10 m/s robežas kā maksimālās. Savukārt, profesionālis, piešķirot sazvērestības teorijai jaunu nozīmi, var kaitot pat tādā vējā, kad masu mediji aicina neiet ārpus mājas, un ostas ir slēgtas. Kaitbords principā ir sporta veids, kas attīstījies kopsolī ar digitalizācijas laikmetu , tādēļ internetā var atrast praktiski visu informāciju par šo sportu. Optimālākā vide kaitbordam ir plašas pludmales vai atklāti lauki, ja kaitotvēlme nepāriet arī ziemas periodā. Tā kā Latvija ir piejūras valsts, to darīt ir iespējams visas piekrastes garumā, ja vien vējš pūš virzienā no jūras uz krastu.Atsevišķās pludmalēs, piemēram, Ventspilī, Liepājā un Jūrmalā ir ierobežojumi ar speciāli norādītām vietām. Savukārt par iecienītākajām vietām var nosaukt Vitrupi, Salacgrīvu, Zvejniekciemu, Saulkrastus, Lilasti, Bolderāju, Pumpurus, Ragaciemu, Bērzciemu, Roju, Ventspili, Akmeņragu, Liepāju un Lūžņu. Deserts ar ķirsīti neapšaubāmi ir pirmais kaitcentrs Latvijā – “Koklītes”, meklējams un atrodams Saulkrastos. Kaitošana – tas nozīmēs tikšanos ar jauniem draugiem , nenovēršamu smilšu klātbūtni mājās, autiņā un telefona pogās, atkarību no koka galotņu vērošanas pat šķietami bezcerīgās dienās un kārtējā jauniegādātā inventāra slēpšanu no nekaitojošās otrās puses, kā arī “traktorista iedegumu” vasarā, jo Latvijā kaitot bez hidrotērpa izdosies reti. Aizraujoties ar kaitbordu var pavājināties interese par hokeju un neietilpīgiem sporta autiņiem. Plusi, ar kuriem jārēķinās : brīvdienām un ceļojumiem parādīsies jauna jēga. Būs patīkams nogurums pirmdienas rītos pēc sportiski pavadītas nedēļas nogales. Vienmēr precīzāk zināsi laika apstākļus nekā to stāsta TV. Tevi apskaudīs par patīkamo sejas iedegumu (to, ka mums vēders balts mēs jau neatzīsimies;). Tev būs vienkārši satriecoša aizraušanās ar ko piepildīt citkārt ne visai interesanto dzīves ritmu. Populārākais iesācēju jautājums ir: “cik ilgā laikā var iemācīties kaitot?” Konkrētas atbildes nav. Noteikumus diktē ne tikai veiklība un citu sportu pieredze, bet arī spēja izbrīvēt laiku dienās kad pūš, kuras, savukārt, ne vienmēr ir brīvdienas. Izaicinājumus mīlošākie pirmos metrus ar dēli spēs nobraukt pēc pāris stundu ilgas apmācības, turpretī citiem tas var prasīt 12-15 stundas, atkarībā no fiziskās sagatavotības. Iepriekšējā vindsērfinga, veikborda, snovborda vai līdzīga pieredze ir vēlama, bet ne obligāta. Spožu kaitera karjeru nodrošinās, iespējams, arī spēļu pūķa lidināšanas iemaņas. Instruktoru vadībā iemācīties kaitborda pamatus un drošības noteikumus noteikti būs daudz drošāk, ātrāk, efektīvāk un pārliecinošāk, nekā pašmācības ceļā. Kaitbords ir tikpat droš kā autobraukšana. Ja ievēro pamatnoteikumus, esi drošībā un pilnībā kontrolē notiekošo. Kaitbords ir vieglāks, kā izskatās no malas un to var iemācīties praktiski jebkurš sākot no desmitgadīga bērna, meitenēm līdz pat vecākiem cilvēkiem pāri 60 gadiem. Kaitu vadīt ir viegli un tam nav nepieciešama liela fiziska sagatavotība. Tikko, kā esi izcēlies no ūdens un uzsācis braukt, tā tevi pārņem patīkama viegluma un brīvības sajūta. p.s. Latvijas jūras ūdeņos nav nekādu jūras briesmoņu, kuri varētu apdraudēt nepārvaramo vēlmi kaitot. Bez vasaras apmācības, noteikti ir vērts pieminēt ziemu . Tās īpašās priekšrocības ir iespēja apgūt pirmos soļus daudz mazākā vējā un ar mazāku pūķi, jo sniega segumam ir cits blīvums kā ūdenim. Kā arī mierīgi stāvēt uz kājām, pakāpties pa labi vai kreisi ja nepieciešams un darboties, piemēram, ar nokritušu pūķi, atrodoties stāvus, kas ne vienmēr ir iespējams vasarā. Ziemā mācīties kaitot var gan ar slaloma slēpēm, gan sniega dēli. Ja ir tāda iespēja, noteikti iesākam izmantot to, lai apgūtu pašus vadības pamatus. Arī nobraukt savus pirmos metrus aiz pūķa visātrāk izdosies kā reiz ziemā. Inventāra pamatā ir pūķis , kurš tiek vadīts ar stūres palīdzību, kas pie pūķa ir pievienota ar aptuveni 23 metrus gariem striķiem. Ērtākai vadībai un roku slodzes atvieglošanai ir paredzēta josta (trapece), kuru apliek ap vidukli, un kurā tiek ieāķēta stūre. Braukšanai var izmanto ne vien tradicionālo, uz abām pusēm braucamo tvintipa dēli, bet arī sērfa dēli, sauszemes dēli ar riteņiem, braukšanai pa smiltīm un zāli, snovbordu, slēpes, bagiju, kanoe vai pat slidas. Kaitošana ir vissezonas sports un mīl visus gadalaikus, nepieciešams tikai piemērots apģērbs – hidrotērps vai kombinezons ziemā. Ir arī ūdenim paredzēts sausais tērps kaitošanai īpaši aukstos apstākļos. Inventārs ir aprīkots ar vairākiem drošības mehānismiem, kas palīdz burtiski sekundes desmitdaļas laikā atbrīvoties no pūķa ārkārtas situācijā, tādēļ kaitbords ir uzticams sporta veids. Protams – ne muļķudrošs. Ja pūķis nokrīt ūdenī, kas mācību procesā gadās diezgan bieži, to ir viegli piecelt atpakaļ. Kaitterminu vācelīte: biete – krtitiens vai neveiksmīga trika izpilde nobeigumā čikenlūps – cilpa, ar kuru piekabina pūķi pie braucēja vidukļa jostas – trapeces donkey dick – stūres detaļa, kas palīdz čikenlūpam nekabināties laukā no vidukļa jostas tējas maisiņš – kaiteris, kurš lido pa gaisu ar pūķi virs galvas daunītis – garāks brauciens gar piekrasti, braucot lejā pa vējam (šobrīd garākais izpildītais posms Latvijā ir no Liepājas līdz Ventspilij) štropes – striķi, ar kuriem ir savienoti pūķis un braucējs krastinieks – vējš, kas pūš no krasta perebors – pārāk stiprs vējš attiecīgā pūķa izmēram ļeckas – dēļa kājsaites, kas palīdz vieglāk kontrolēt dēli un tur to pie kājām hindenburga – negadījums, kad virs galvas turēts pūķis vēja iztrūkuma vai neveiklas vadības rezultātā krīt lejā walk of shame – ja braucējs nevar atgriezties sākumpunktā un ir spiests nākt gar krastu atpakaļ dubaks – auksts laiks čops – nelīdzena, vēja sajaukta ūdens virsma aitiņas – baltie, vēja uzveltie vilnīši jūras dziļumā, kas sākas aptuveni pie 6 m/s un ir viena no pazīmēm, ka vējš ir pietiekami stiprs kaitošanai. Īsumā kaitbords ir aizraušanās, kas pastāv neatkarīgi no dzimšanas gada pasē vai filozofiskās pārliecības. Absolūta bez ierobežojumu izjūta, atrodoties saskaņā ar ūdeni un vēju. Informāciju sagatavoja Linda Ģermane Materiālu sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Guna Miļusa Latvijas kaitborda grupa: https://www.facebook.com/groups/806625729388574/
Learn more