News
Lielā Brazīlija
Brazīlija. Pareizāk sakot – BRAZĪLIJA!!! Valsts, kas māk pārsteigt. Lielākai daļai latviešu, kam nav bijusi izdevība paciemoties tur pēdējos gados, priekštats par šo valsti ir visai maldīgs. Nē, tur bandīti neēd tūristus brokastīs, asinskāras haizivis lielceļu nebloķē, piranju bari bērnus zem ūdens nevelk un valsts prezidentam nav harēms ar salaupītām blondām verdzenēm. Protams ceļotājiem risks pastāv visur… arī pie mums latvijā, esot nepareizā vietā var sanākt visādi. Brazīlijā arī ir protams vietas, kur svešiniekiem labāk savu degunu nebāzt. Kā jau jebkur. Kopumā Brazīlija ir respektējama lielvalsts ar stabilu ekonomikas attīstības kāpumu, nopietniem mērķiem nākotnē un spēcīgu kultūru. Ne velti eksperti šo reģionu dēvē par vienu no topošajiem jaunajiem pasaules ekonomikas centriem. Pēdējos gados noziedzības līmenis ir stipri samazinājies un ielas iztīrītas no šmucēm, kādām sevi cienošā valstī nav jābūt. 2014. gadā tur notika kārtējais pasaules čempionāts futbolā un nākamās Olimpiskās spēles Rio de Žaneiro arī nav aiz kalniem. No septembra līdz jaunajam gadam Brazīlijas piekrastē pūš vieni no konstantākajiem un stabilākajiem vējiem pasaulē. Tāpēc šajā laikā tas ir viens no populārākajiem kaitošanas un vindsērfinga ceļojumu galamērķiem. Arī mūsu komanda šogad devās laimes meklējumos uz turienes krastiem, apmeklējot Combuko, Taiba, Jeri(Jericoacoara), Bara Grande pilsētu āpkārtnē atrodamās lagūnas un pludmales. Atpūtas un atslodzes brīdī tika apskatīta arī Rio de Janeiro lielpilsēta. Brazīlija tiešām ir vēja lielvalsts. Tas šajā laikā pūš ar simtprocentīgu statistiku. Katru dienu, bez apstājas, 24 stundas diennakti. Vairāki viesu nami, kurus Brazīlijā sauc par puosadām, pat klientu pievilināšas ēsmai nebaidās piedāvāt naudas atgriešanas garantiju vēja neesamības gadījumā. Bet uz to variet necerēt – tā nemēdz būt. Šķiet ka to neietekmē ne mēness fāžu maiņas ne kādi citi faktori, kas novēroti daudzās pasaules vējainajās vietās. Vējš vienkārši ir un tā ir norma. Pie tam kaitot un burāt var gan viļņu apstākļos, gan neskaitāmās lagūnās, kuras dēļ izliektās krasta līnijas un daudzajām smilšu kāpām piekrastē netrūkst. Lagūnas, visbiežāk ir sastopamas upju deltās. Ja slēgtas, tad visticamāk tās būs saldūdens, ja atvērtas, tad sālsūdens, jo upes šajā laikā ir praktiski sausas un lielāku lomu spēlē staigājošie bēgumi, kas sadzen iekšā sālsūdeni no okeāna. Starp citu, baltā smilts Brazīlijā ir sadzīta ar Atlantijas okeānā valdošo straumju spēku no paša Sahāras tuksneša. Šīs pašas straumes ir arī Brazīlijas burvīgā vēja mātes. Daži noderīgi Brazīlijas fakti: Eiropiešiem vīzu nevajag; Naudu samainīt ir problemātiski. Labāk to izdarīt iebraucot valstī, pašā lidostā; Vājvēja inventāru atstājiet mājās; Lielisks vilnis sērfošanai; Lietots braucams viļņu dēlis mūsu ceļotājiem izmaksāja 35Ls; Iekšējie lidojumi ir dārgi, jo tos izmanto tikai pārticīgais iedzīvotāju slānis vai tūristi; Kopējais cenu līmenis piekrastes pilsētās ir līdzīgs Latvijai; Novembrī vajadzēja saules krēmus ar aizsardzības koeficentu 50 un 30; Gaisa temperatūra bija patīkami silta gan dienā, gan naktī; Ūdens temperatūra ļoti silta; Hidrotērps lai paliek Latvijā; Pāris likras un naģene gan noderēs; Brazīļi ir diezgan lepni un nosvērti. Tūristi netiek uz ielām ne raustīti, ne lieki uzrunāti. Jums tiks pievērsta uzmanība tik tad, kad paši to gribēsiet. Neticami, bet fakts; Starp tūristiem vismaz 50% ir paši brazīļi sabraukuši no citiem novadiem. Viņi arī kaito, brauc ar vindsērfingiem un protams sērfo; Brīvdienās uz ūdens ir daudz vairāk cilvēku kā darba dienās; Banku kartes ne visur pieņem; Janvārī vējš pamazām pierimst un sākas 3 mēnešu lietaus sezona, kad gāž tā, kā Mēs, lietainās Latvijas bāleliņi, pat iedomāties nevaram; Pēc lietus sezonas seko atkal vēja sezona. Latvijas pavasara laikā tur atkal var braukt; Mango, papaija, siera bumbas, kaipiriņa, rieksti, zivis, picas; Brazīlijas virtuve ir vienkārša, balstīta uz sezonas produktiem; Neskatoties uz to ka valsts karogā ir iezīmēta kafijas pupiņa, un tā saražo ap 70% pasaules patēriņa, dzeramu kafiju atrast nav viegls uzdevums; Reti kurš vietējais saprot kaut pāris vārdus angļu vai vācu valodās; Haizivis un citi dzīļu briesmoņi ūdens prieku baudītājus praktiski neaiztiek, bet izdomāt pastaigāties pa Mangrūvju krūmiem ūdenī gan nebūtu ieteicams; Bagijs maksā ap 40 EUR dienā; Bagiji nav pasaulē uzticamākās mašīnas, bet lai pārvietotos pa pludmali tie ir neaizstājami; Odi, mušas un nejaukās sand flies netika manītas. Pūš vējš tak; Bērnu līdzņemšanai salīdzinoši droša un piemērota vieta; Fatāla rakstura tūristu plūsmas, neciešamas ļaužu masas un “kā siļķes bundžā” sajūta netika pieķerta; Pat tad ja internetā atrodamās puosadas ir aizņemtas, uz vietas dzīvošanu atrast nav tik grūti; Nakstmājas Latvietim pieņemos apstākļos ar brokastīm maksā ap 25-40 EUR dienā; Jo tālāk no Fortalezas pilsētas uz ziemeļiem, jo mierīgāk un klusāk; Raksturīgais vēja stiprums novembrī – 10 un vairāk metri sekundē; Ja ir doma apmeklēt Rio un plānā ballīte, iemācies jau laikus sambas dejas kustības; Rio pilsētas pludmalēs ir labs sērfojams vilnis; Rio māksla un kultūras dzīve ir augstā līmenī; Droši izmanto iespēju pastaigāties pa lielpisētu speedo apakšbiksēs. Tas tur ir pilnīgi OK. Ja sānāk aiziet uz futbola spēli, neceri ka tur varēs padzerties arī alu. Bilde ar Jēzu ir must have katram Rio viesim ;) Bez http://www.havaianas.com reti kurš tūrists brauc mājās. Arī vietējiem tās ir lielā cieņā. Brazīlija it tālu, bet tur ir sasodīti labi!
Learn more
Ziemošanas nometne. Filipīnas, Sulu jūra, Palawan reģions, Cuyo sala.
Filipīnas, Cuyo sala. Philippines, Cuyo island in Palawan, Sulu sea. Kāpēc šī sala un nevis kāda cita vieta: pārbaudīta vieta, kas atbilst Mūsu standartiem par kvalitatīvu kaitbordu. Sala nav viegli aizsniedzama, ceļš ir salīdzinoši sarežģīts, bet kā atmaksu par mērķtiecību iegūstam izcilus kaitošanas apstākļus, tīrā, drošā pludmalē uz salas, kuru vēl nav izpostījis masu tūrisms. Janvārī un februārī ir regulāra, mērena vēja statistika, kas piemērota frīstailam un apmācībai (13-7m2). Daudz brīvas vietas visiem kaitot gribētājiem rifa ieskautā, ar kājām aizsniedzama dziļuma lagūnā. Sezonā uz salas vienlaicīgi dzīvo ap 30 kaitotāju. Izmantojamā lagūna ir neskaitāmus kilometrus liela. Šāds braucēju skaits veicina savstarpējo saliedētību un draudzību. Neiegūt jaunus, līdzīgi domājošus draugus no citām pasaules malām ir praktiski neiespējami :). Citi tūristi uz salas parādās reti. Ja sagribas gludūdeņus pamainīt pret viļņiem, pusstundas attālumā pieejams Latvijas izmēra viļņu spots. Labās dienās x 1.5 Dzīve uz salas ir ļoti lēta (lētāka kā Latvijā), tāpēc ir vērts uzkavēties pēc iespējas ilgāk. Ieteicam veltīt vismaz 3 nedēļas, lai pilnībā atietu no ikdienas stresa un iedzīvotos salas dzīves mierā. Šī sala ir kā Filipīnu valts naba – gan ģeogrāfiski, gan vēsturiski. Uz tās ir viens no vēcākajiem spāņu kolonizātoru cietokšņiem Filipīnās. Arī mūsdienās, pateicoties daudzajām skolām, šai salai ir tāds, kā VIP statuss. Cuyo sala ir iespējams arī viena no tīrākajām un mierīgākajām vietām filipīnās. Nemieru var tik atvest līdz, bet arī to Cuyo pārņems un izšķīdinās savā paradīzes salas saldajā mierā. Cuyo ir Palawan reģiona sala pašā Sulu jūras vidū Platums 13 km , Garums 7,5 km Laika josla +6 Janvāra un februāra vidējā gaisa temperatūra dienā un naktī +30 (komfortabli var justies vienā kreklā un sērfa šortos visu diennakti) Ūdens temperatūra +27, gaisa temperatūra līdzīga. Vēsi nav nekad, patiesi karsti mēdz būt sākot ar Marta beigām, kas nesaskan ar vēja sezonu, kuras laikā ir Latviešiem viegli panesams, patiešām maigs klimats. Valdošais vējš ziemeļ austrumu, stiprumā līdz 20 mezgliem. Vietējie iedzīvotāji ļoti draudzīgi un patīkami kautrīgi. Nekādas krāpšanās un uzmācības. Visi saprot pamatlīmeni angļu valodā. Arī fakts, ka uz salas nav ne banka, ne bankomāts ir savu veida raksturrādītājs šai vietai. Ejošie pūķu izmēri no 7-13m2. Ir pieejams inventāra remonts, bet ne rezerves daļas. Ceļš: 3x lidojumi : Rīga - Stambula - Manila - Puerta Princesa(ieteicamais) 1x prāmis : Puerta Princesa - Cuyo (1 nakts ceļš) Šo posmu var arī lidot ar mazu lidmašīnu, kas pats par sevi ir piedzīvojums, redzēt visu no augšas. http://www.airjuan.com/ Laiks pavadītais ceļā vienā virzienā: 4 dienas (1 nakts Manila, 1 nakts Purto Princesa) Kaitpanku klīnikas nometne ir vairāk kā mērķtiecīgu kaitbordistu interešu klubiņš, kura pamatā ir iemācīties jaunus atāķa trikus. Apmācība ir bez maksas. Instruktors Dāvis Drande. Jāpiezīmē, ka šādos pasākumos arī visu braucēju savstarpējā pieredzes apmaiņa ir veicinošs pasākums rezultātam. Klīnikas mērķis: Dibināt kaitborda nometnes tradīciju, kas apvienotu Latvijas mērķtiecīgākos kaitbordistus radošā nometnē, kuras laikā uzsvars likts uz kaitborda prasmju attīstīšanu jaunā līmenī un Latvijas kaitbordistu kopējā gara saliedēšanu. Prasības: Jāmāk atbraukt pret vēju, jābūt savam inventāram, jāmāk stabili piezemēt vienkāršs lēciens hūkā un jāgrib atāķēties. Ceļojuma laiks un nokļūšana ir pašu ziņā, laikā no janvāra sākuma līdz februāra beigām. Protams konsultācijas, kā labāk ērtāk, lētāk tiks nodrošinātas, tāpat kā sagaidīšana uz Cuyo salas, kā arī palīdzēšana tajā ātrāk iejusties un iekārtoties. Hotelis, kur parasti dzīvo visi kaitbordisti, kas brauc uz īsāku laiku. Vistuvākā dzīvošana galvenajam kaitspotam. https://www.tripadvisor.com/Hotel_Review-g2052548-d2048782-Reviews-Nikki_s_Pension-Cuyo_Island_Palawan_Province_Mimaropa.html Tālākajā salas nostūrī ir īsta mīlnieku ligzda ar personīgu apkalpošanu. Cena nav no lētajām. Ir blakus lagūna ar vilņiem uz rifa. Pūš mazāk kā pilsētas lagūnā. https://www.tripadvisor.com/Ho... Dažas iekšzemes avio kompānijas: https://www.cebupacificair.com/ https://www.philippineairlines.com/ http://www.airjuan.com/ Kontakti: davis at boardside.lv vai t. 29410089 Plāno jau tagad, ko Tu darīsi nākamās ziemas vidū. Nobeigumā links uz Dāvja Drandes kaitborda video, kurš pamatā veidots no materiāla filmēta Cuyo. http://boardside.lv/galerija/pilipinas/
Learn more
Ireland – surfer's dream come true
Pirms Īrijas brauciena, kad gatavojāmies ceļam, bieži nācās dzirdēt no līdzpilsoņiem diezgan pārsteiguma un izbrīna pilnus komentārus. Bez maz vai – Vai tad Īrijā ir ūdens vispār? Turt tak nežēlīgi aukst u.c. Lai nu katra paša ziņā paliek, cik daudz pārzināt vēja mednieka globusu. Par Īriju Mēs tiešām zinām maz, kā tik ka tur var atrast darbu. Cerams, Mums izdosies ieviest kaut nedaudz apgaismības, kāda tad tā mistiskā valsts ir, kur teju vai puse "mūsējo" strādā galvu nepacēluši sūrā darbā. Paņem globusu rokās un apskaties - Īrija ir sala. Tās krastu formas ir robustas, virzienā no dienvidrietumiem gluži kā sakapātas ar visdažādāko formu pussalām un līčiem Tad uzmet aci uz robežām - tik tās mazākā daļa ir Anglijas pakļautībā(Ziemeļīrija), bet pārējā daļa ir atsevišķa valsts ar savu karogu, savu valodu - Gaelic(nevienu vārdu nevar saprast, ja iedomājies, ka tā varētu būt līdzīga anglenei) un Eiro, kā naudas vienība. Labi, tas viss vēl štrunts. Galvenais, kas Mums, viļņu ganiem un medniekiem, tālo zemju burātājiem un atklājējiem ;) varētu interesēt visvairāk ir fakts, ka Īrija saņem lielu daudzumu varenās Golfa straumes siltuma. Un tas nenāk viens. Bez siltajām gaisa masām, Īrijas krastus, vairāk kā jebkurus citus, dauza Antlantijas okeāna spēcīgākie vēji. Un jā, tur aug savvaļā palmas. Lai ar daba Īrijā mēdz būt nereti skarba, tā ir arī nežēlīgi skaista. Ik uz stūra ir elpu aizraujošs skats ar kalniem, klintīm, ūdeni, skaistām debesīm u.c. Laika apstākļi nepaijā, bet Mums tas arī neinteresē, jo ir vējš, ir okeāna vilņa spēks, ir lagūnas ar gludūdeni frīstailam un ir silts. Temperatūra cauru gadu reti kad nokrīt zem 10 grādiem. Visā pavadītajā laikā, kamēr Latvijā bija pat zem nulles, tur bija 12-20 grādi plusā. Ūdens temperatūra ap 15 grādiem. Mazasinīgi tirliņi nosals tāpat, izsevišķi kad būš 20 m/s vējš, bet mērķtiecīgiem viļņu ganiem tas viss ir gluži kā saldais ēdiens, lai dotos uz nezināmo zemi sirot un grābt labumus, gluži kā senajos laikos vikingi. Un atceries, Īrija ir tiešām milzīga sala - tur vēl ir daudz ko grābt un atklāt. Mēs visu nepaņēmām un brauksim vēl. Esam tik nedaudz izzinājuši Mayo un Kerry grāfistes. Lēti tiešie reisi ar Ryanair. Sabiedriskā ēdināšna švaka un padārga. Labāk gatavot pašiem. Summer house tipa mājas ar visām ērtībām īres izmaksas oktobrī ir tiešām saudzīgas. Noteikti apmeklē vietējos pabus, kultūras uzsūkšanai. Ja fish and chips sagādāja vienu vienīgu vilšanos, tad Guinness alus nepieviļ nekad. Neplaid garām iespēju pašam pagatavot izcilus jēra stilbus. Pieejami jebkurā lielveikalā. Vairums tūrisma objekti nav vērto to apmeklēšanai, bet noteikti velti laiku pasaulē augstākā stāvkrasta apskatei – Cliffs of Moher. http://www.cliffsofmoher.ie/ Brandon bay ir gan sērfa skola, gan visāda inventāra noma un veikals. http://www.jamieknox.com/ Belmullet pūš vairāk vēja, bet nav nekādas ūdenspriekiem veltītas infrastruktūras. Trafiks uz ūdens nav vispār nekāds. Eiropas galvenajiem tūristiem vāciešiem un Frančiem šī vieta nav galvenajā Menu sarakstā un paši īri, šķiet, viļņus saksta vairāk Guinness alū, kā pie Īrijas krastiem. Savu kompāniju novērtēsi. Ja uzkāpsi svētā Patrika kalnā, dzīve pagarināšoties par 1 gadu. Populārākie hidrotērpu biezumi oktobrī – 4/3 un 5/3 mm. Visi pūķu izmēri, tomēr vājvēja pūki atstātu mājās, jo tad foršāk ir sērfot. Bez 5m2 gan lābāk no mājas laukā neiet, to šeit gadās lietot itin beži. Zābaciņus vajag, cimdus nē. Ceļu satiksme ir pretējā virzienā, kā esam raduši. Ir vajadzīgs auto. Longbordiem piemērots asfalts praktiski nav. Pārāk rupjš. Bezvējā, gandrīz vienmēr ir atrodams stipri virs vidējās kvalitātes sērfojams vilnis. Ļoti, ļoti skaista daba. P.s. Rayanair šoreiz arī ir pelnījis uzslavu. Super saprotami, bez pārsteigumiem ar bagāžas rezervācijām, pretīmnākoši un laipni darbinieki.
Learn more
Coldwater Wetsuit know how in Latvian language
Tev ir apnikusi pasīvā ikdiena un pieriebies skatīties uz slapjdraņķi caur piesvīdušu ofisa logu? Sezonas drūmās krāsas nomāc garastāvokli un vīrusi klauvē pie sliekšņa? Uz Latvijas pauguriem sniegs sūkā un vasara šķiet neaizsniedzama? Droši vien Tu būtu gatavs atdot daudz par kaut vai vienu komfortablu sērfošanas, kaitošanas, vindsērfinga, SUPošanas vai pat veikborda sesiju. Noteikti esi jau izmeklējis silto zemju ceļojumus, bet tas situāciju atrisina, laimīgākajā variantā, tikai uz pāris nedēļām, pēc tam tā pat ir jāsadzīvo ar šķietami skarbajiem apstākļiem Latvijā Šājā rakstā atradīsi detalizētu aprakstu, kā noķert prieku, kad ārā ir pārāk tuvu nullei, bet domas tik un tā velk uz ūdeni. Padomi un ieteikumi, kā sadzīvot ar aukstumu. Apetītes veicināšanai un ieskrējienam viens iedvesmojošs video: "Anything that is worth pursuing is going to require us to suffer, just a little bit," says surf photographer Chris Burkard, as he explains his obsession with the coldest, choppiest, most isolated beaches on earth. With jawdropping photos and stories of places few humans have ever seen — much less surfed — he draws us into his "personal crusade against the mundane. Mums ir Tev viena laba ziņa un otra ne pārāk. Sāksim slikto ziņu. Vasara tiešām ir tik, cik tā ir, un nekas to nav spējīgs izmainīt, kā tikai pacietīga gaidīšana, kad tā atkal būs pienākusi. Pastāv vēl muļķīga cerība par ekstremālu globālo sasilšanu, bet tādā gadījumā, runā, ka pie mums vējš nepūtīšot. Labā ziņa. Nav nekāds noslēpums – regulārs stiprs vējš, baudāmākās vētras un glītākie viļņi mūsu tuvajos krastos ir vēlā rudenī, ziemā un nereti arī agrā pavasarī. Latvijā, kā zināms, galvenais varonis ir DR virzienu vējš – procentuāli valdošais vējš pie Latvijas atklātās jūras krastiem. Ja jūra nav aizsalusi, tad nav svarīgi, kāds ir mēnesis, jo gaisa un ūdens temperatūra pie šāda vēja virziena būs vismaz 5 grādi virs 0. Jā, pat janvārī un februārī! Piemēram, Pēdējo gadu ziemās ūdens sezona pārtrūka tikai apmēram uz mēnesi. Varētu teikt, ka piemērota ūdens sezona kaitošanai, sērfošanai un vindsērfingam Latvijā ir visu cauru gadu. Ziemeļvēju vētra Bolderājā. Ziemeļvējš ir skarbākais izaicinājums, jo tam piemīt spēcīgs atdzesēšanas efekts, neskatoties uz gaisa temperatūru. Aukstā ūdens prieki sastāv no 2 daļām. Tās ir: 50% ir attieksme un 50% atbilstošs inventārs. Ja drebinies un sūdzies jau +15 grādos, aukstie ūdeņi nebūs priekš Tevis. Ja vēlies izbaudīt visu labumu nepārbāztā pludmalē un Tev patīk izaicinājumi, kā, piemēram, neaizbraukt slēpot, bet tā vietā otrā Latvijas galā uzsērfot, tad šis raksts ir Tev. Šeit uzskaitītos paņēmienus, padomus un ieteikumus var pielietot arī maigākos, ne tik ekstremālos apstākļos. Vēl viens fakts, kas Tev varētu likt aizdomāties pareizajā virzienā – ar atbilstošu sagatavošanos un inventāru ķert nesasaluša ūdens priekus, kad temperatūra ir tuvu nullei, ir tikpat komfortabli ķermenim, kā slēpojot vai snovojot normālos ziemas apstākļos. To taču var visi, vai ne? Tad kāpēc gan laist garām Baltijas jūras sniegtos ziemas priekus? Kadrs no gatavošanās doties ķert viļņus Liepājā. Pareizs aprīkojums, sagatavošanās un gribasspēks – iespējams ir viss. No šīs vietas, tālāk praktiski padomi un ieteikumi, kas liek drūmumam atkāpties un skaistajiem aukstā ūdens viļņiem kļūt pieejamākiem. Šis tas varbūt kādam būs jau dzirdēts, btomēr enciklopēdiski iziesim visam cauri soli pa solim, kā arī labprāt papildināsim ar Jūsu ieteikumiem, ja tādi iekritīs info@boardside.lv. – Paēst un izgulēties ir jebkāda veida aukstuma pārvarēšanas neatņemama sastāvdaļa. Ķermeņa spēkam vajag degvielu, lai uzturētu sevi komforta robežās. Ja ķermenim zūd jauda, tas lēnām sāk atslēgt mazāk svarīgās daļas, kā pēdas, pirkstus, degunu utt.. Pirms došanās ūdenī labāk uzņemt nevis šķidru pārtiku, kas aizņem daudz vietas, bet jaudīgu un enerģijas bagātu. Vēlams ar ne pārāk daudz ūdeni sastāvā, kā salātus utt.. Kāpēc? Jo nākot virsū aukstumam, ķermeņa pirmā aizsargreakcija ir atūdeņošanās, lai nebūtu jāpatērē enerģija lieko šķidrumu sildīšanai. Kā arī, ja gribēsies uz “krūmiem”, vilkt nost hidru šādā laikā tiešām nav ne patīkami ne ērti. Sportistu iecienītos ikdienas ūdens litru normas tempsim pēc sesijas. Tāpat nav ieteicams ēst pārāk smagu pārtiku. Lai arī tā ir enerģijas bagāta, ķermenim vajag vairāk laika, lai to sagremotu un pārstrādātu. Vislabākais ēdiens ir saknes – daudz enerģijas un viegli sagremojamas. Labs boosteris pirms došanās ūdenī, vai pauzes brīdī ir arī šokolāde, bet ar to pārāk nepārspīlē, jo var slāpt no cukura pārdozēšanas. Ir ēdieni, kas dod īsu efektu, šķiet tādi ir visi našķi un saldumi, un ir ēdieni, kas vēderā vienmērīgi un lēnām sadeg, sniedzot patstāvīgu enerģijas padevi ilgākā laika garumā. Neesam dietalogi, bet esam pamanījuši ka makaroni un baltie rīsi ir tiešām efektīva barība, ja ūdenī jāpavada vairākas stundas. – Palīdz, ja ķermeni iepriekš uzsilda ar karstu dzērienu nelielos daudzumos, vai kārtīgi uzkarsētu autosalonu. Visticamāk, vairums aktīvistu Latvijā uz pludmali startē no mašīnas, nevis mājas sliekšņa. Ja mājās uzvelk hidrotērpu līdz pusei, sanāk stipri mazāk dzesēties stāvvietā pirms sesijas. Ja vari hidrā startēt no pirts – vispār ekskluzīvi. Pēc labas ziemas sezonas sesijas, aptākļos, kas citkārt šķiet neiespējami, radušos prieku sirdī noslēpt ir grūti. – Arī sagatavojot inventāru, būtiski ir pašam nenosalt , nedz arī ļaut nosalt rokām vai sejai. Lai atgūtu zaudēto siltumu, vajadzēs labu laiku un enerģiju – tādas rezerves mums, protams, nav – visu spēku gribam atdot sportošnai. – Mīnus 5 grādi veselam ķermenim ir viegli paciešama temperatūra . Galvenais saldētājs ekstremitātēm – kājām, pirkstiem un sejai – ir ūdens, kas iesūcas ādas virskārtā, atverot tporas un piebriedinot tās, tādā veidā ļaujot aukstumam vairāk iekost un tikt mums klāt. Ūdens uzsūkšanos ādā var aizkavēt ar kaut ko treknu – labākajā gadījumā roņa taukiem, ieziežot tod aizsargājamās vietas – galva, kakls, pirksti utt. Tauki atgrūdīs ūdeni un veidos tādu kā aizsargkārtu. Labi, labi... visdrīzāk, ar roņa taukiem dzīvē būs saskāries retais no mums, bet līdzīgu funkciju pildīs arī biezāki krēmi, galvenais lai nav ūdens sastāvā. Efektīvi ir roku un kāju krēmi sausai ādai. Jo treknāks, jo labāk un nevajadzētu kautrēties ar uzklātās kārtas biezumu. Pārbaudīti un atzīti par labiem esam ir “Noitrogena” roku krēms un Vazelīns. – Pirkstu gali mums ir vieni no mazāk apsildītākajām ķermeņu daļām, jo tur nav lielu asinsvadu. Uzziestais krēms ātri noberzīsies un nomazgāsies nost. Tāpēc, kad sāk salt pirksti, ieteicams nākamais padoms, kas darbojas vienmēr: Ja kāju un roku pirkstos sāk just nepanesamu aukstumu, jāatgriežas krastā, jānoliek inventārs malā un ar berzēšanu jāatjauno asinsrite nosalušajās daļās. Vēlams nesildīt ar kādu papildu siltumu, bet tieši izmantot berzēšanu. Asinsritei atjaunojoties, var būt nedaudz sāpīgi. Pēc šīs procedūras ķermenis ieslēdz tādu kā izturīgo režīmu šīm daļām. Pēc tam var pat vilkt plānākus cimdiņus. Pirksti ir atgriezušies pie dzīvības un palikuši 2x mazsalīgāki. Nezinām, kāpēc tā, bet šis tiešām darbojas, tāpēc neslinko un necieties – kad sāk salt “gali”, izlien uz brīdi krastā atgūt nosalušās vietas. Tiesa, nemuļļājies un nepīpē pārāk ilgi, tas atdzesēs un apstādinās apkuri pārējā ķermenī un to jau atgūt vairs nav tik viegli. Pīpēšana, čatošana un pozēšana pludmalē, lai paliek vasarai. Interesants apraksts par dažādu ķermeņdaļu sasildīšanas tehnikām: http://outdoors.stackexchange.com/questions/3839/how-to-warm-up-your-cold-toes-and-fingers Ziemas vilņu sezona Ziemeļmolā. Arī salīgākām meitenēm ar atbilstošu hidrotērpu šī izklaide ir pieejama un spēj sagādāt prieku. – Protams, aukstos apstākļos neiztikt bez kārtīga hidrotērpa . Lielāka nozīme ir nevis tam, cik dārgs ir hidrotērps, bet gan cik jauns. Dzīvē ir pierādījies, ka siltākā un ērtākā hidra vienmēr ir jaunākā hidra. Protams, mēs šoreiz nerunājam par "aukstumu" Kanāriju salās, bet par 5/4 un 6/4 mm biezajiem neoprēna hidrotērpiem. Kā pirmo izcelsim visu silto hidru karali O'Neill PsychoTech 6/4+ ar kopīgo kapuci , jaunāko radinieku O'Neill Mutant Legend 5/4 mm ar noņemamu kapuci , kā arī saprātīgo, bet ne mazāk efektīvo O'Neill Epic 6/5/4 mm ar kopīgo kapuci . Neskaitot kvalitatīvu un biezu neoprēnu, tās ir arī hidras, kurām cepure ir klāt pie pārējā tērpa, tādejādi veidojot noslēgtu kostīmu. Protams, savu funkciju pilda arī citi līdzīga biezuma modeļi bez pievienotajām kapucēm, bet tici mums - aukstā laikā Tu gribi, lai kapuce ir klāt pie hidrotērpa. Protams, hidrotērpam pirms sesijas vajadzētu būt sausam. Nekas nav mokošāk, kā slapja hidra pirms iešanas ūdenī. Sērfošanai, vindsērfingam, kaitošanai un līdzīgiem vajadzētu izvairīties no niršanas hidrotērpiem. Lai arī tie ir ļoti silti, tie ir arī ļoti stīvi. Tie nav domāti asām un straujām kustībām lielā amplitūdā. Zem ūdens visas kustības notiek salīdzinoši lll-ēēē-nnn-āāā-mmm... Ideālajam hidrotērpam nevajadzētu būt par lielu. Katra pie ķermeņa nepieguļošā neoprēna daļa, atdziest un, saskaroties ar ķermeni, atņem tam siltumu. Atgādināsim, ka neoprēna materiāls mūs silda, uzsūcot un iesprostojot sevī ūdeni, kas vairs necirkulē prom. To mēs uzsildām ar savu ķermeņa siltumu un tālāk tas kalpo kā papildus āda – aizsargkārta pret ārējo ūdeni. Šeit der izcelt modernāko tehnoloģiju neoprēna materiālu – O’Neill Technobutter neoprēnu. Šis materiāls ir ūdeni atgrūdošs. Tajā uzsūcas daudz mazāk ūdens un ir daudz vairāk brīvu, ar gaisu pildītu burbulīšu pašā materiālā. Kā zināms, gaiss ir viens no labākajiem termoizolātoriem. Tāpat labiem hidrotērpiem iekšpusē vairs neatradīsiet biezu vilnu, bet gan pēc sajūtas daudz kosmiskāku un vieglāku termoslāņa kārtu. Vilna mūsdienās, lai ar nav zaudējusi savu siltumefektivitāti, ir smaga, bieza un tai patīk uzsūkt ūdeni. Sanāk tāda sentēvu metode pret aukstumu, kad nebija citu variantu. Kosmonauti arī tak nevelk vilnas džemperus. Ziemas sērfošana Liepājā. Ziemeļmols. Palmu līcis. Karosta. Sausie hidrotērpi. Jā, ir tāda nedaudz novecojusi tehnoloģija, ar kuras palīdzību var dzīvoties pa aukstu ūdeni. Tas darbojas kā brīvs, pilnībā noslēgts kostīms, kam ūdens netiek garām un nesūcas cauri. Zem tā var vilkt kaut uzvalku. Tiesa, nevajadzētu likt lielas cerības uz iespēju ērti kustēties. Jaunāko neoprēna materiālu hidrotērpi ir daudz ērtāki un efektīvāki. Lai vecie labie sausiņi paliek glābēju brigādēm un citām nodarbēm, bet ne ūdenssportam. Sausais tērps ir arī salīdzinoši viegli uzplēšams un, piesmeļoties ar ūdeni, tas velk kā enkurs pie zemes. Iegrimstot ūdenī ar šādu tērpu, aukstums zogas cauri daudz ātrākkā neoprēnam. Ausais tērps ļoti apgrūtina kustības, kad apkārt iedarbojas ūdens spiediens. Avārijas gadījumā peldēt ar tādu uz krastu vienus pārsimts metrus ir teju neiespējami. Pussausais tērps – termins, kas dzīvo cilvēku mēlēs vēl no vecajiem laikiem, ar ko apzīmēja biezus, gludas virskārtas neoprēna hidrotērpus. Tie bija no smaga, neelastīga un trausla neoprēna, varētu teikt - no iepriekšējās paaudzes neoprēna. Mūsdienās, aktīvajos ūdenssporta veidos šī neoprēna suga ir praktiski jau izzudusi, tā pat kā sausie tērpi. Ūdens nav ienaidnieks, ir vienkārši jāmāk to izmantot savā labā Atkarībā no dzīvošanās ilguma pa ūdeni, jebkuram biezam hidrotērpam, uzvelkot apakšā kokvilnas t-kreklu, pēc sesijas tas būs daļēji sauss. Mēs gan to darīt neiesakām, jo tas nav efektīvi un ir neērti. Šim nolūkam ir domāta hidrotērpu termoveļa, par kuru runāsim nākamajā rindkopā. – Katram kārtīgam hidrotērpu ražotājam piedāvājumā būs arī atbilstoša termoveļa , kas ir domāta speciāli vilkšanai zem hidrotērpa . Tā nav ne no neoprēna, ne likras auduma, bet gan blīva, bet ne bieza vai stīva, yo yo, ūdeni atgrūdoša flīša materiāla, kas darbojas kā efektīva aizsargkārta pret vēju un aukstumu. Samirkšana šīm veļām nemazina efektivitāti. Vispareizāk ir izvēlēties šo termo veļu pieguļošu - pat nedaudz par mazu, lai netraucētu un neveidotos krunkas zem hidrotērpa. Nekādā gadījumā apakšā vai pa virsu siltajam hidrotērpam neiesakām vilkt kādu vasaras hidrotērpu vai likru. Likra pēc būtības ir dzesējošs audums, kas aizsargā no apdegšanas un ķermeņa pārkaršanas spēcīgā saulē. Vēl viens hidrotērps apakšā vai augšā pamatīgi ierobežos kustības brīvību un sajūta būs tiešām SMAGA. Atsevišķi ražotāji piedāvā arī dažāda veida un materiālu vējjakas vilkšanai pār hidrotērpiem . Tām nereti ir arī caurums trapecāķim. Šīs jakas nav piemērotas sērfošanai, jo ūdenī iegrimstot apgrūtina kustības līdzīgi kā sausais hidrotērps. Ilustratīvs aprīkojuma attēls, kāds izskatās labs aukstā ūdens prieka gūšanas komplekts. Jaka nav domāta sērfošanai un peldēšanai, bet kaitbordam, vindsērfingam un SUP. – Cimdi . Visērtākie vienmēr būs paši plānākie iespējamie cimdi, kas ir uz siltuma un komforta robežas. Jebkādi cimdi pēc būtības traucē ieķerties pūķa stūrē, buras bomī, kā arī noturēt sērfa dēli vai SUP airi. Cimdu papildus biezuma radītās pretestības dēļ, rokas arī ātrāk nogurst. Pretēji hidrotērpam, cimdus vajadzētu izvēlēties nedaudz brīvus, bet ne tādus, kad smeļas litriem ūdens iekšā. Cimdi, kuriem ir 1cm brīvi gali, būs daudz siltāki, kā cieši pieguļoši cimdi, kas nospiež asinsriti. Vissiltākie, protams, ir dūraiņi, bet ar tiem ir ļoti ierobežota rīcībspēja. Tos vajadzētu izvēlēties pašā, pašā aukstākajā reizē. Mūsu cimdu rekomendācija, kad temperatūra tuvu 0 ir O'Neill 5mm Lobster neoprēna cimdi Vēsā, bet ne stindzinoši aukstā laikā, par neoprēna materiāla cimdiem ērtāki būs zamšādas cimdi. Jā, zamšāda arī uztur siltumu, kā arī ir daudz izturīgāks materiāls par neoprēnu. Kad maita - kniebējs sāk ķerties pirkstu galos, pirms skriet un vilkt biezākus cimdus vai pārtraukt sesiju vispār, iesakām iziet cauri atsildīšanas procesam, kurš ir aprakstīts vairākas rindkopas augstāk. Tāpat, sajūtot aukstumu, pārvarēt to un atjaunot asinsriti palīdz apļveida roku vicināšana. Pēc pāris apļiem uzreiz varēsi just, kā atgriežas asinsrite un siltums. – Zābaki . Ar tiem ir līdzīgi kā ar cimdiem, tomēr nevajadzētu aizrauties ar pārmērīgu lielumu. Pārāk liela liekā ūdens uzkrāšanās tajos var būt tiešām kaitinoša. Aukstuma/siltuma daudzumu gan tas nemainīs. Ja pirksti nebūs iespiesti purngalos, tie būs daudz izturīgāki pret salšanu. Der atcerēties – ja pārmērīgi sāk salt ekstremitātes, iespējams, ķermenis vairs netiek galā ar rumpja sasildīšanu – tas sāk atslēgt mazāk svarīgās ekstremitātes, lai saglabātu ķermeņa centra ilgāku funkcionētspēju. Ar labiem 6mm neoprēna zābakiem pa ūdeni bez bēdas var staigāt arī mīnus grādos. Ja nav slinkums, zābaku stumbeņus var notīt ar makgaivereni, tikai tad paliek jautājums, kur aiztecēs tas ūdens, kas teorētiski var iekļūt pa sejas daļu vai kādu caurumu, ja hidra nav jauna. Tā pa kā zem hidrotērpa velk termoveļu, tā neoprēna zābakos var ievilkt neoprēna zeķi. Agrā pavasara SUP dēļu sesija Gaujas upē. – Cepure . Lai gan saka, ka caur galvu ķermenis zaudē ap 70% siltuma, pilnībā pietiek ar 3mm neoprēna cepuri ar ciešu kaklu – galva ir izturīg. Aukstākajā laikā priekšrocības būs cepurēm ar papildu oderes kārtu ap kaklu, vai vēl labākā gadījumā, tādām, kas ir kopā ar hidrotērpu kā viens kostīms. Ja aiz kakla garām sūcas stindzinošs ūdens, sajūta ir tiešam nepatīkama – gluži kā pati kaulainā žmiegtu krāgā. – Ja plānā dzīvoties pa pludmali krastā, efektīvs papildlīdzeklis ir neoprēna mētelis. Tiesa, ja ķermenis ir nosalis un hidra slapja, tas neatgriezīs siltumu. Uzvelkot mēteli, visticamāk, pavadīsi kādu laiku salīdzinoši pasīvi, savukārt tas neļaus ķermenim ražot pietiekami daudz siltuma ar kuru uzturēt komfortu jau slapjajā hidrā. Pašai sportošanai kā tādai, šie mēteļi nav piemēroti. Lielupes pali Jelgavas apkārtnē. Tā bija neaizmirstama iespēja noķert teju neiedomājamas sajūtas, uzkaitojot vietās, kur ikdienā pārvietojas traktori un ganās govis. Tas būtu viss no pirmajiem padomiem un ieteikumiem. Ievērojot visus šos punktus, var arī -10 grādos komfortabli uzsportot pa ūdeni pat vairāku stundu garumā. Ko darīt ar apledojumu, kas veidojas uz inventāra un visa pārējā? Iespējams, jāņem līdzi lodlampa ;)! Auksts ūdens, lai arī mūsdienu materiāliem ir viegli pārvarams, tomēr neietilpst cilvēka ķermeņa komforta zonā. Ja kaut kas noiet greizi, nav daudz iespēju ilgi uzturēt dzīvību. Nevajadzētu aizmirst, ka gatavojamies izklaidēties cilvēka ķermenim citādi ļoti ekstremālos apstākļos , tāpēc rūpēsimies par drošību ar dubultvērību. Aukstā laikā draugi ir 3x vērtīgāki, tomēr nevajadzētu būt egoistam un rēķināties ar palīdzību no malas. Īsts džedajs pats tiek galā ar savām lietām. Ar to mēs domājam, ka ir nevis jācīnās vienam, bet nevajadzētu līst dziļāk ūdenī kā, kaut vai sajūtu līmenī, vari pievārēt patstāvīgi, ja notiek kāda avārijas situācija. Ragaciems. Pirmā sezonas sniega vētra ar Ziemeļu virziena vējiem. Vienmēr der atcerēties – inventārs nav vērtība par kuru cīnīties, vai uzņemties papildus risku aukstā laikā. Nonākot pie riska situācijas ir jābūt gatavam to ziedot. Tomēr der arī ņemt vērā – pūķis, vindsērfings, vilņu dēlis utt. ir lieliski peldlīdzekļi. Atsevišķos gadījumos tie var būt noderīgi izdzīvošanai. Katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi un bez panikas. Pārāk par šo tēmu neizplūdīsim, varbūt kādā citā reizē. Kā inventāru izmantot glābšnas vajadzībām var atrast, piemēram, šajos linkos: https://www.google.com/search?q=kiteboarding+survivalguide&ie=utf-8&oe=utf-8#q=kiteboarding+self+rescue http://www.surfers-survival-guide.com/ Eksistē arī visāda veida signālpadošanas ierīces , tomēr līdz šim nav sanācis saskārties pašam ar tādu, kas nebūtu pārāk sarežģīta un netraucējoša ikdienas sportošanai. Ja padomā ir iegādāties kādu no šādām ierīcēm, ieteiktu kārtīgi pārbaudīt, kā notiek to piereģistrēšana, sertifikācija un kā tas viss darbojas dzīvē. Par GPS glābšanās signālpadevējierīci uz kādu staciju, šobrīd efektīvāka šķiet metode, kad kaut kur ir piestiprināts izsekošanas raidītājs. Gabals arī nenokritīs, ja kaut kur pie hidrotērpa turēsi klāt kādu atstarojošu elementu, kaut tādu pašu, kā izmanto kājām gājēji ceļu satiksmē. Neliela diodes lampiņa ar koncentrētu staru arī var būt efektīvs glābšanās rīks. Daži noderīgi linki par gadžetu tēmu: https://trace.me/ http://www.easyais.com/ Visi šie uzskaitītie paņēmieni, padomi un ieteikumi, protams, noder arī ātrākai sezonas atsākšanai pavasarī. Auksto apstākļu pārvarēšana ūdenī ir nedaudz sarežģītāka kā gribētos, bet katra šāda “nelaikā” noķerta sesija ir kā diena pie dzīves sajūtas un gandarījuma ziņā. Sajūtas. Mirkļi. Dzīves garša pa īstam. Priekā! Raksta autors Dāvis Drande.
Learn more
Dienvidāfrika
Gatavojoties apmeklēt DĀR jārēķinās, ka būs jābrauc personīgi uz Stokholmu iesniegt dokumentus vīzai. Vēstniecība strādā līdz pusdienlaikam 4 dienas nedēļā, tāpēc iesaku pieteikuma dokumentus pārbaudīt kārtīgi, lai nav jābrauc divreiz. Kopumā ierēķini 3 nedēļas bez pases. Divus mēnešu ilgo ceļojumu (decembris un janvāris) sadalījām trīs līdzīgās daļās – pa pāris nedēļām pavadījām Durbanas, PortElizabetes un Keiptaunas apkārtnē. Pirms tam rezervējuši bijām tikai mašīnu Johannesburgas lidostā un dzīvošanu pirmajai nedēļai Durbanā. Pirmais pieturas punkts Durbana – DĀR otra lielākā pilsēta un vēsturiski melnākā. Lai arī neviens prom nedzen un jūties droši, tomēr skaidri ir jūtams, ka aparteīds te līdz galam nav beidzies. Balto un melno pludmales, pārtikas veikali, rajoni. Žogi, dzeloņstieples, uz katras mājas brīdinājums „ARMED RESPONSE”. Valdošie divi vēji – ZA (gar krastu no kreisās) parasti saulains, uz 7m2 vai 9m2 un ar smuku vilni līdz 3m, un DR, parasti stiprāks ar tieksmi beigties ap 15 ar pamatīgu negaisu. Vilnis parasti nekāds, jo DR vējš glāsta okeānu pret spalvu. Braucot ap 100km uz ziemeļiem vai dienvidiem aina īpaši nemainās – ir atsevišķi rifi un ragi, aiz kuriem viļņi kārtojās, bet kopumā diezgan mežonīgs krasts. Daudz kur tuvojoties jūrai atduries aizsarggrāvī ar dzeloņstiepļu žogu. Divu nedēļu laikā satiekam 5 kaitbordistus – visus vienā pludmalē un katru reizi tos pašus. Bezvēja dienās laba sērfošana Durbanas centrā, kuras pludmali no viļņiem sargā ap pusduci nelielu molu, kas veido labus viļņus. Pārsvarā vietējie viļņus ķer ar pleznām un sērfu uzskata par lieku greznību, taču netrūkst arī dažada līmeņa sērferu. Vietas daudz, grūstīšanās īsti nav. Pārbrauciens uz PortElizabeti (PE) aizņem visu dienu. Saules izkaltēti lauki un nabadzība. Pretēji mūsu namamātes ieteikumam, izvēlamies doties caur Nelsona Mandelas dzimtajām vietām, kur baltajiem rādīties esot bīstami. Ietaupam ap 300km un drošības labad rēķinam benzīntanku apmeklējumu ārpus bīstamās Mhathas, taču brīdinājums izrādījies pārspīlēts. PE trūkst Durbanas kontrastu, uz ielām nemana Ferrari bez numuriem, žogi ir zemāki un bez elektriskā gana un ložmetēju torņiem. Pie luksoforiem ubago pārvsarā baltie un kā noskaidrojas vēlāk, tad šeit aparteīds ir apgriezies kājām gaisā – baltais vīrietis ir pēdējais rindā uz nedaudzajām vakancēm. Tanī pat laikā ļaudis ir sirsnīgāki, kā jau mazākai pilsētai piederētos. Labākā sezona viļņiem un vējam PE ir ziemā – jūlijā un augustā. Taču arī mums no divām nedēļām pusi laika pūta, kā arī bija dažas bezvēja viļņu dienas. Nepilnas stundas brauciena attālumā no PE atrodas Jeffreys Bay un Cape St Francis – 50km rādiusā sakoncentrēti neskaitāmi pasaules klases viļņi un, protams, arī to cienītāji. Pūķis šeit tiek uzskatīts par lieku greznību un rodas iespaids, ka sērfo visi. Kaitojot tajā pašā Cape St Francis īpaši grūstīties ar sērferiem nesanāk, jo sērferi izvēlas viļņa sākumu, kas ir aizvējā, bet nedaudzie kaitbordisti – viļņus dziļāk līcī, kur ir stabils vējš. Atšķirībā no Durbanas un Keiptaunas, šeit valdošais viļņa un vēja virziens ērtāks labiķiem. Tāpat ir vairākas lagūnas upju iztekās, kuras ar paisumu piepildās ar ūdeni veidojot izcilus apstākļus brīvstilam. Divu nedēļu laikā redzam 3 kaitbordistus. Pārbraucienam uz Keiptaunu atvēlam divas slinkas dienas, jo ceļš ved pa slaveno Garden Route, kas tiek uzskatīts par gleznaināko DĀR daļu ar ko vietējie ļoti lepojas. Jo vairāk tuvojamies Keiptaunai, jo vairāk viss sāk atgādināt Vidusjūras piekrasti – gan dabas, gan cilvēku uzvedības jomā. Pretstats ar Durbanu ir satriecošs. Paši vietējie smejas, ka Keiptauna ir tik eiropeiska, ka pat sabiedriskais transports iet pēc saraksta, nevis āfrikāniskā haosā. Keiptaunā saplūdusi būru protestantu darba ētika, pasaules līmeņa osta gadsimtu garumā un savdabīgi atjautīgais melno skatījums uz problēmu risināšanu. Šis kokteilis izpužas it visā – sākot no ēdieniem un beidzot ar lietišķo mākslu un cilvēku ādas krāsu. Kaitošana Keiptaunā ir vēl satriecošāka par tās kultūru. Triju nedēļu laikā bez vēja paliekam trīs dienas. Vējš nāk no dienvidiem un ieskrienās pāri Keiptaunai starp Table Mountain un kalnu grēdu austrumos. Reizēm pūš jau no paša rīta – tad ir iespēja tikt pie stiklaini gludiem viļņiem ar labi uzlādētu 9m2. Pēcpusdienā vējš parasti pieņemas līdz 7m2 un diezgan bieži ap 18iem jau pūš uz 5m2, viļņi paliek lielāki, taču arī sejas nedaudz saņurcītākas. Atkarībā no meistarības līmeņa var braukt tuvāk Keiptaunai (visi galvenie liedagi ir ap 20km uz ziemeļiem – tādos kā Saulkrastos), kur DR virziena viļņi neveļas tik tieši iekšā līcī, līdz ar ko ir mazāki. Īpaši labi viļņi veļas Hagatā un Melkbosā – divas stāvvietas nepilnus 5km uz ziemeļiem no BigBay – vietas, kuru ikkatrs ir kaut reizi redzējis video un kur notiek Red Bull Kong of Air. Mēs aizbraucam tieši tajā dienā, kad šis dzīres sākas. Aptuveni stundas brauciena attālumā uz ziemeļiem – Langebānā - esot vairāku km2 liela lagūna, kurā katrs varot atrast sev vietu, taču viļņi mūs vilina vairāk un tā arī līdz turienei neaizbraucam. Dažas dienas vējš sagriežas un pūš no ZR. Tad lielākā daļa viļņu kaitbordistu un vindsērferu dodas uz pašu Labās cerības ragu, kur īpaši šaurā, maksas (ap 5eur no cilvēka par iebraukšanu dabas parkā) agresīvu paviānu apsargātā pludmalītē ar krasta vēju veļas ļoti pieņemams labiķis. Zinātāji teica, ka tieši šajā vietā varot noķert lielākos viļņus Keiptaunā – pie 7m. Mums nepaveicas – divās dienās, ko tur kaitojam, veļas Keiptaunas standarts – 3m paredzama, vidēji stāva viļņa. Vilnim azotē tā arī nesanāk iebraukt, lai arī vēja virziens tam ir ideāls. Keiptaunā ir izteikta viļņu braukšanas etiķete ar diezgan agresīviem noteikumu aizstāvjiem. Pašam sanāk vairākas reizes iepīties asākā vārdu apmaiņā strīdīgos gadījumos, taču viļņi te nav mazi un nogrūžot kādu no izvēlētās trajektorijas patiešām var arī neizpeldēt. Parasti tu brauc iekšā jūrā tik ilgi, kamēr parādās kāds brīvs vilnis. Tad griez riņķī un ar dusmīgu seju brauc ārā, lai nevienam neienāk prātā tev viņu atņemt. Kļūda pie kāju maiņas vai izvēloties labāko pozīciju un tavu vilni bez sirdsapziņas pārmetumiem paņems nākamais. Kaitbordsitu un vindsērfingistu ir ka biezs, taču viļņiem un vējam augot jūra parasti iztīrās un liela grūstīšanās nav. Dienvidāfrika Dažādi sīkumi: Par naudu – DĀR rands ir piedzīvojis 30% kritumu, kā rezultātā steiks glaunā restorānā izmaksās ap 10eur. Gaļa te ir fantastiska un par labu cenu. Pierodi pie tā, ka benzīntankos pašam nav jālej benzīns, autostāvvietās sensoru lomu pilda „parking manager”, pie luksofora vari par 10c izmest atkritumus kāda ubaga sagatavotajā miskastes maisā. Pārtika lielveikalā maksā līdzīgi kā pie mums, tāpēc bezmaz lētāk ēst ir restorānā. Vai arī iepirkties tirgos. Āfrikā īsti nemāk operēt ar piena produktiem – labu sieru un sviestu ved no Īrijas un Dānijas. Vīns ir lētāks par alu. Otro var nopirkt tikai specializētos veikalos. Mēdz brīdināt, ka DĀR visu laiku jāuzmanās no zagļiem un laupītājiem. Netici. Ar parastā austrumeiropieša rūdījumu te ir pilnīgi pietiekoši, lai justos droši. Bildēm izmantots gan digitālais, gan analogais fotoaparāts. Autors: Reinis Pļaviņš (Kaitpanki)
Learn more
Surf Snowdonia cable park
Surf Snowdonia viļņu kabelis atrodas Anglijā, salīdzinoši netālu no Londonas – Conwy Valley, Dolgarrog village. Oficiāli to tā nesauc, bet vārdu salikums “vilņu kabelis” mums radās pavisam nejauši uz vietas, sērfošanas sesijas laikā pašā Surf Snowdonia parkā. Vilni ģenerē milzīgs betona klucis, kas tiek vilkts abos virzienos ar trosēm. Sistēma idejiski ļoti atgādina veikborda līnijkabeli, pie kuriem tik ļoti esam pieraduši Latvijā, kad veikojam. Snowdonia viļņu kabelis ir pirmais šāds veidojums pasaulē. Šobrīd jau vairs ne vienīgais. Ražotājs ir spāņu uzņēmums - WaveGarden. http://www.wavegarden.com/ Principā tas ir liels baseins, kurā tiek ģenērēts diezgan iespaidīga izmēra vilnis, kas ir piemērots sērfošanai. Uz tā var gan mācīties no nulles, gan dūšu piesiet pat paši niknākie profiņi. Ar visu infrastruktūru pēc apjoma tas ir ļoti līdzīgs sporta kompleks pa apli ejošajiem, lielajiem veikparkiem. Ir skola, inventāra noma, restorāns, bērnu izklaides centrs, vienkāršas rindu būdas palikšanai uz ilgāku laiku, kā arī citi brīvdienu prieku labumi. Mākslīgi veidotam baseinam ar īpašu gultnes formu, kas atdarina sēkļus, pa vidu ir izvietota līnijsistēma, kas velk zem ūdens turp un atpakaļ pamatīgu betona bluķi, kas rada viļņus uz abām pusēm no sevis. Standarta intervāls ir 90 sekundes starp setiem. Tās vajadzīgas lai izlīdzinās iepriekšējie viļņi un braucēji paspēj aizairēties un ieņemt savas vietas jaunai vilņu ķeršanai. Jo lielāki intervāli, jo gludāki viļni. Advanced līnijā var ķert vilni gan labajai, gan kreisajai rokai praktiski nemainot savu atrašanās vietu un lieki neairējot – sanāk baukt turp un atpakaļ, jo vilnis nāk abos virzienos. Braukšanai uz šada vilņa ir piemēroti praktiski visa veida normālie sērfa dēļi, kas domāti dabīgiem viļņiem, sākot no milzu longborda līdz pat pašiem mazākajiem šortijiem. Vilnim jauda pietiek atliku likām. Bez advanced, vienlaikus ir pieejami vēl 4 vienkāršaki startēšanas punkti. Visus tos var izmantot vienlaicīgi, netraucējot viens otram. Parkā var braukt gan ar savu dēli, gan iznomāt putinieku, vai īstu pro šortiju. Pieejams individuāls instruktors, kā arī apmācība grupās. Vienlaicīgi uz visām braukšanas sarežģītības līnijām un abām pusēm kopā var viļņus vienlaikus ķert ap 15 cilvēki. Vilņu katru reizi ir pilnīgi veinādi vienā un tajā pašā punktā, tāpēc šāds kabelis ir ļoti piemērots triku apgūšanai, kurus vēlāk jau daudz pārliecinošāk var realizēt okeānā uz īsta, dabīga viļņa. Īstem sērferim tāds Surf Snowdonia ir tiešām kā progresu paātrinošs trenažieris. Pēc divu dienu sērfošanas, iespaids palika ļoti pozitīvs, lai arī mūsos mājo naturālisti, sevišķi, ja domājam par viļņiem un sērfošanu. Gandarījums par noķertajiem viļņiem nav tik liels, bet iespēja sērfot katru dienu vietā, kur tas dabīgi nav iespējams tomēr ir vilinoša ekstra. Cerams arī Latvijā atradīsies kādas uzņēmīgas personas ar liekiem 1,5-2 miljoniem eiro kabātā – nepieciešamā nauda par kuru var uzbūvēt šādu parku. Verdikts: Ja uz šādu parku ir jābrauc tik pat tālu cik līdz īstam dabīgam vilnim, tad teiktu noteikti nē. Ja šāds parks paver iespēju uzsērfot, kad citādi to nav iespējams darīt, tad ar visām četrām par un Jā. Cik Surf Snowdonia maksā: Pieejami ir gan sezonas abonementi, gan visādi citi izdevīgi piedāvājumi, kā to padarīt lētāku, seviški patstāvīgajiem klientiem. Tīri tā, nokrītot no gaisa, Advanced līnija vienam cilvēkam maksā 35-45 angļu mārciņas stundā. https://shop.surfsnowdonia.co.... WEB mājaslapa: https://surfsnowdonia.co.uk/ FaceBook lapa: https://www.facebook.com/SurfSnowdonia/ Instagram lapa: https://www.instagram.com/surfsnowdonia/
Learn more
WakeWay – Full size cable in Vilnius
Wake Way, full size cable. No reservations. Pure Fun. System: Sesitec 5 towers, 8 carriers, 600 meters. Obstacle list: Street series double kink (UNIT_parktech) Transition rail (UNIT_parktech) Transition curb (UNIT_parktech) FunBox (UNIT_parktech) 2x kicker L (UNIT_parktech) Pipe full hdpe FlatBox full hdpe Kicker M full hdpe Kicker S full hdpe Poll Jam handmade Quarterpipe transfer next to kicker (on demand) Vienā jaukā atvasaras vīkendā, kad sezonas darbi nedaudz jau norimušies, kopā ar WakeYou komandas puikām saņēmāmies vienam tuvākam sirojumam uz WakeWay apļveida kabeļparku Viļņā. Plānā bija 3 dienu veikošana un, protams, arī Viļnas, visvairāk jau tās naktsdzīves, noprovēšana. Šogad, jau pavasarī tur atvērās pirmais Baltijā pa apli ejošais veikparks, kurš ir nopakots tā kā tam būtu jābūt. Jā, Mums Latvijā jau sen ir Ozolnieki, bet tā arī par cienīgu veikparku tas nekad nekļuva, tāpēc šobrīd to neskaitām. Tiesa, tiešām ceram vēl redzēt šīs vietas atdzimšanu, jo potenciāls bija perfekts un savu grūdienu Latvijas veikborda attīstībā šī vieta nenoliedzami ir devusi. Atpakaļ pie šī raksta pamattēmas - esam izsalkuši pēc apļveida kabeļveikborda un tuvākais, kur to var dabūt kvalitatīvā devā nav vairs Vācijā, bet gan Viļņā. Līdz šim bija dzirdēti slavinoši stāsti no mūsu pirmajiem izlūkiem un kā zināms -lietuviešiem piemīt vēriens. Šeit būtu vērts pieminēt arī pirmo Baltijā sniega parku zem jumta http://www.snowarena.lt/ , kur var baudīt sniegu visu cauru gadu. Līdz WakeWay veikparkam no rīgas ir 280km pa kvalitatīvu šoseju. Ceļā aiziet aptuveni 4 stundas un ceļojuma vērti veikborda piedzīvojumi var sākties. WakeWay griežas pa apli pulksteņrādītāja virzienā un vienlīdz velk 8 braucējus. Ja esi uz Tu ar lielajiem veikparkiem, tad zināsi teikt, ka lielākā daļa parku pasaulē velk pret pulksteņrādītāja virzienu. Saimnieki to pamato ar ģeogrāfisko izvietojumu, tā vienkārši bija ērtāk un šāda atšķirība pat ir forša. Braukšanai tas neko daudz nemaina, izņemot, vieglāk taisīt gaisa trikus ar atspērienu no ūdens tiem braucējiem, kam vadošā kāja ir kreisā - regular. Ja nokrīti, jāpeld krastā, pa laipiņu jānāk uz starta vietu un var sākt no jauna. Parks ir aprīkots ar Vācijā ražotām oriģinālajām Unit konstrukcijām. Taupīts nav uz neko – leišu vēriens! http://www.unit-parktech.com/ Parkā var gan braukt ar savu, gan nomas inventāru – ūdensslēpes, veikbordi, uz ceļiem braucamie un visvisādi citi šļūcamie, kuriem ir vadāma un kontrolējama braukšanas trajektorija. Kneebordi un ūdensslēpes ir ļoti populāri starp iesācējiem. Prieks arī redzēt, cik daudz jauniešus un meitenes šāds parks piesaista uz aktīvu, mērķtiecīgu sportošanu. Statistikai vērts pieminēt, ka šovasar parkā bija 2 meiteņu veikborda nometnes, kuras apmeklēja pāri pa 60 dalībniecēm... katru! Jāatzīst, ka šāds veikparks ir izcils paātrinājums veikborda attīstībā, kas liek domāt, ka lietuviešu Pro braucēji varētu drīz izvirzīties pārliecinošā vadībā Baltijā. WakeWay veikparka biļete maksā 35 Eur dienā, 80 Eur uz 3 dienām. Ir arī mēneša un gada abonementi. Visas cenas var redzēt vienā no galerijas bildēm. Saprātīgās izmaksās dzīvošanu atradām http://www.booking.com/ Tuvākā dzīvošana parkam: http://www.ibis.com/gb/hotel-A076-ibis-styles-vilnius/index.shtml Uz vietas veikparkā ir bezmaksas autostāvvieta, restorāns, noma, apmācība, dušas, peldvieta, veikals un labiekārtots bērnu laukums. Pati Vilņa arī ir izbaudīšanas vērta, sakopta pilsēta pilna ar restorāniem, dažādām izklaidēm un izklaides iespējām, tai skaitā aktīvu, cilvēkiem pilnu, naktsdzīvi. Cenas jūtami pieticīgākas, kā Rīgā. Ballīte: Vietējo veikbordistu ieteiktas iesildīšanās vietas Vilņas centrā ir "Vasaros teras" un "Marsas". Ja esi uz Tu ar aktīvu, jauniešu pilnu, tehno balīti, kur pie ieejas būs gara rinda un, to izstāvot, bounceris jāpārliecina, ka esi ielaišanas vērts (atslēgas vārdi WakeWay un veikbords strādā ;) ), tad iesakam apmeklēt klubu "Opium" pašā Vilņas centrā. Tur pat apkārt var atrast neskaitāmas mierīgākas ballēšanās vietas un klusākus pasēdēšanas nostūrīšus. Trāpijām arī lieliskā ruma dzeršanas un degustēšanas vietā – "Rhum Room". Kopumā šāds brauciens ir tiešām ceļojuma vērts un 3 dienas ir pats minimums, ko ieteiktu. Jāatzīst, ka ir arī nedaudz jāpakasa galva pēc gūtajiem iespaidiem – Viļna pozitīvi pārsteidz, un cik tai tomēr ir liela atšķrība, salīdzinot ar Rīgu. Skaidrs ir arī tas, ka Rīgai vajag savu lielo kabeli, kas vieno veikbordistus un veido veikborda kultūras kritisko slāni. Šāds veikparks ir kā stadions un viens no lielpisētas sporta kultūras centriem. Veikparka mājaslapa: http://wakeway.lt/ Veikparka FaceBook: https://www.facebook.com/WakewayLT/ Tuvākā dzīvošana: http://www.ibis.com/gb/hotel-A076-ibis-styles-vilnius/index.shtml
Learn more
Searching for waves in the land of trolls
Ir augusta beigām neraksturīgs karstums, tipiskais latvietis sūkstās par pārāk spožo sauli un sēņu lietus trūkumu, bet mēs četras meitenes nedaudz iesvīdušām mugurām lādējam kemperī sērfa dēļus un pošamies ceļam. Ceļam uz turieni, kur saule uzspīd gaužām reti, lietus līst aumaļām un nelielā melnu klinšu ieskautā pludmalē skalojas sūnu zaļi viļņi. Mēs dodamies sērfot uz Norvēģiju. Mūsu galamērķis ir Hoddevika - pilsētiņa, kas ar savu nepilnus 800m garo liedagu noteikti nav populārākais sērferu galamērķis, itsevišķi sezonā, kad Atlantijas okeāna apskalotajā Eiropā viļņi vēl nāk komplektā ar vasaras cienīgām gaisa temperatūrām. Bet troļļu zemes skarbais vilinājums ir lielāks par mūsu vēlmi ķert pēdējos saules starus. Arī pārvaramais attālums ir salīdzinoši neliels - nakts uz prāmja līdz Stokholmai un 1000km līkumainu kalnu serpentīnu, lai šķērsojot Zviedriju sasniegtu Norvēģu jūras apskalotos klinšainos krastus. Ja papēta Norvēģijas piekrasti kartē, tad smilšainas pludmales ir retums un Hoddevika ir viena no nedaudzajām viļņu ķeršanas vietām Skandināvijas pussalā. Jārēķinās, ka jo tuvāk piekrastei, jo braukšanas ātrums ievērojami noplok - ceļi ir šauri un vijas te augša, te lejā pa kalnu serpentīniem. Plānotās vienas dienas laikā pieveicām šo ceļu divās nesteidzīgās dienās, jo iebraucot Norvēģijā pazūd jebkāda vēlme steigties - ziemeļbrieži, fjordi un apledojušas kalnu virsotnes liek mums apstāties biežāk un ilgāk, nekā plānojām. Bet nokavēt mums nav ko. Vēl brīdi pirms mūsu acīm parādās uzraksts Hoddevika un ikoniskais serpentīns lejup uz pilsētu, egļu meži ceļa abās pusēs sakļaujas tik cieši, kā biezs priekšskars pirms izrādes. Viļņu izrāde notiek nelielā lauku ciematā lielu klinšu ielokā. Tajā ir viena iela, aptuveni 20 mājas, trīs sērferu pansijas, sērfa dēļu noma un viens kempings. Nav ne veikalu, ne bāru, sociālā dzīve neekstistē un neliela cilvēku rosība redzama tikai pludmalē un pie pāris salijušajām teltīm kempingā. Vienīgais mērķis ar kādu cilvēki uz šejieni brauc ir sērfošana. Mūs iepazīstināt ar vietējiem centās pat mūsu uzticamais ceļabiedrs labradors Oko, kas nemitīgi apošņāja sērferu teltis meklējot ēdamo, bet arī viņa darbības nevainagojās panākumiem. Sākotnēji viļņu prognoze nebija iepriecinoša, bet Norvēģu jūra mums bija sarūpējusi pārsteigumu - ūdenī ielīdām jau tajā pašā pēcpusdienā, kad ieradāmies. Šo vietu nevar salīdzināt nearvienu, kur iepriekš būtu sērfojusi - aptuveni kilometru augstās stāvās klints sienas rada sireālu sajūtu par atrašanos milzu akmens bļodā. Sēdi jūrā, bet plašums paveras tikai raugoties augšup. Lai arī esam ziemeļos Golfa straumes atnestie siltie ūdeņi neliek salt un augstās klintis, kas ieskauj nelielo pludmali sargā no stiprā vēja. Sev piemērotu vilni te atradīs gan iesacējs, gan pieredzējis viļņu ķērājs - vislabāk darbojas pie dienvidrietumu un rietumu virmas. Mēs sērfojām četras dienas pēc kārtas - mijoties paisumam un bēgumam mainās arī apstākļi, bet viļņus ķert var katru dienu un no saullēkta līdz saulrietam. Lietus arī līst katru dienu - nezinu vai pie tā var pierast, bet lēnām pieņēmām to kā faktu. Pēdējā dienā gan spīdēja saule, it kā censdamās mums pierādīt, ka tik tiešam esam nonākušas nelielā paradīzes līcī. Ievērojot Norvēģu brīvā laika pavadīšanas tradīcijas vienu dienu pavadījām pārgājienā uz klints virsotni, kas ieskauj ciemata līci. Kāpiens augšup pa stipru lietu un brāzmainu vēju aizņem vairāk kā stundu un liek apšaubīt pārgājiena motivāciju, bet saņemšanās bija to vērta - skats no augšas ir elpu aizraujošs un mūsu acīm atklājas viļņu paradīzes Hoddevikas kautrais skarbais vaigs. Nākamo nedēļu pavadam apceļojot Norvēģijas dienvidrietumu piekrasti, bet otru tādu ciemu vairs savā ceļā nesastopam. Nelielā Hoddevika nu iegūlusi mūsu atmiņā uz visiem laikiem. Noderīgi: Kempera vieta kempingā ar elektrības pieslēgumu - 25eur par nakti Silta duša - 3eur par reizi. Sērfa dēļu noma - 20eur par dienu. Hidrotērpa biezums - 4/3 vai 5/4. Neoprēna zābaciņi. Cimdi un cepures nenoderēja. http://magicseaweed.com/Norway-Surf-Forecast/52/
Learn more
Pilipinas – video
Pilipinas video – Dāvja Drandes frīstaila kaitošanas action selfijs no Filipīnām. Lielākā daļa materiāla ir uzņemts Cuyo salā, pie kuras ir atrodami salīdzinoši patstāvīgi vēji un plaša lagūna, kas ir piemērota kaitošanai. Ja vēlies uzzināt vairāk par Cuyo salu, šeit informatīvs apraksts, kas un kā: boardside.lv/galerija/ziemosanas-nometne-filipinas-sulu-jura-palawan-regions-cuyo-sala/ p.s. skatīties video telefonā ir tas pats, kas dzert siltu alu no bundžiņas. Uz lielāka datorekrāna ar kvalitatīvu skaņu būs labāk ;) Kaitpanki ir dzīvi!
Learn more